Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir apzināt dažādu remigrantu grupu vajadzības, motivāciju un prasības, kā arī sniegt rekomendācijas remigrācijas atbalstam un remigrantu integrācijai.
Ziņojums pievēršas sekojošiem problēmjautājumiem:
• potenciālo remigrantu problēmu identifikācija pēc viņu eventuālās atgriešanās Latvijā;
• jauniešu, kā svarīgākās mērķauditorijas, remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi;
• senioru (pirmspensijas un pensijas vecuma personas) remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi.
Apzināti potenciālo remigrantu problēmjautājumi, sniegti ieteikumi komunikācijas uzlabošanai, problēmu risināšanai.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ārvalstu tūristu patērētājuzvedību Rīgā, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu metodi. Pētījums tika īstenots pēc nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja” pasūtījuma 2018. gada vasaras tūrisma sezonā.

Vienas pieturas aģentūras princips, kura būtība ir nodrošināt pakalpojumus vienuviet ir veiksmīgi ieviests dažādās valstīs. Latvijā publiskos pakalpojumus klātienē paredzēts nodrošināt izveidojot valsts vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC) novadu, reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centros, nodrošinot izmaksu optimizāciju un uzlabojot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Pētījuma mērķis ir izstrādāt izvērtējumu par valsts pārvaldes institūciju klientu klātienes apkalpošanas struktūru optimizācijas iespējām, ņemot vērā pieejamo VPVKAC tīklu. Pētījuma izstrādē veicamie uzdevumi ietver aktuālo pieeju un līdzšinējo pētījumu apzināšanu, optimizācijas iespēju izvērtēšanu un pasākumu plāna sagatavošanu laika posmam no 2019.-2021. gadam. Pētījuma gaitā tika analizēts valsts pārvaldes institūciju KAC izvietojums un optimizācijas iespējas analizējot to katrā reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centrā, kurā tāds vēl nav izveidots. Analīzē iekļauti dati par klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaitu, klientiem paredzēto telpu platību un izmaksām par telpām klientu apkalpošanai. Pētījuma rezultātā katrā no analizētajiem attīstības centriem piedāvātas alternatīvas publisko pakalpojumu nodrošināšanai attiecībā uz pieejamajām telpām un darbiniekiem, kuri varētu tikt iesaistīti klientu apkalpošanā.

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu akreditācijas jomā Latvijā un ārvalstīs.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai izveidotu priekšlikumus jaunam Ministru kabineta noteikumu projektam “Resocializācijas programmu akreditācijas un licencēšanas kārtība”.
Pētījuma uzdevumi:
1. Analizēt literatūrā ievākto informāciju par ārvalstu praksi resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
2. Apkopot informāciju, kas iegūta no Europris informācijas avota.
3. Apkopot informāciju, kas iegūta no dažādu valstu Ieslodzījuma vietu administrācijām un Probācijas dienestu mājas lapām.
4. Apkopot informāciju, kas iegūta no personīgas komunikācijas ar ārvalstu speciālistiem.
5. Apkopot informāciju par situāciju Latvijā, resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
6. Veikt kopsavilkumu par dažādu valstu resocializācijas programmu akreditācijas pieredzi, akreditācijas kritērijiem, akreditācijas komisijas darbības principiem un mērķiem.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi.

Pētījuma mērķis ir precizēt mājas lapas pārveides darba uzdevumu un noskaidrot pieņēmumus, viedokļus un risināmās problēmas, kā arī to plašāku kontekstu. Sekundārs mērķis ir noskaidrot mājas lapas mērķauditorijas un pieņēmumus attiecībā uz tām, lai pēcāk veiktu to padziļinātu izpēti.
Pētījums tika veikts trīs posmos. Pirmajā posmā tika iepazīts mājas lapas saturs, otrajā posmā tika veiktas intervijas ar iestādes vadību un trešajā posmā tika veikts mājas lapas analītikas pētījums.

Veikt pētījumu par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi, tā ietvaros izpildot sekojošus uzdevumus:
1. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju atlases kritēriju izstrāde;
2. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju saimnieciskās darbības analīze;
3. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju viedokļu izpēte;
4. Padziļināta izpēte par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi;
5. Pētījuma ziņojuma izstrāde un komunikācija.

Pētījuma mērķis ir analizēt fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas Latvijā problemātiskos aspektus un sniegt priekšlikumus fiziskās personas maksātnespējas procesa pilnveidošanai Latvijā, tai skaitā saistībā ar parādnieka godprātības kritēriju konstatēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā un atvieglota fiziskās personas maksātnespējas procesa izstrādi.

Mērķis ir izstrādāt, izmantojot dažādu valstu pieejas, BBTM sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas 2017” (vai citas – aktuālās specifikāciju versijas) papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu plānkārtas asfaltbetona tipu, lai nodrošinātu piedāvātā risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem. Izstrādāt vadlīnijas šī asfaltbetona tipa projektēšanai, izgatavošanai un kvalitātes novērtējumam.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, izpildot šādus uzdevumus:
1. Kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības tendenču raksturojums:
1.1. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem;
1.2. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte: detalizēts raksturojums, balstoties uz reprezentatīviem datiem;
2. Atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte:
2.1. Jauniešu kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi;
2.2. Kultūras pakalpojumu reģionālā un sociālā pieejamība;
2.3. Līdzdalības formas un kultūras aktivitāte;
2.4. Digitālais kultūras patēriņš;
3. Pārskata izstrāde un pētījuma komunikācija:
3.1. Analītiska pētījumu rezultāta sagatavošana;
3.2. Infografiku izstrāde un pētījuma elektroniskās pieejamības nodrošināšana.

Iegūt informāciju par budžeta un sociāliem izdevumiem psihoaktīvo vielu pieprasījuma un piedāvājuma kontekstā.

Mūsdienās klienti paši risina pēc būtības vienkāršas problēmas elektroniskajos kanālos. Savukārt, klientu apkalpošanas speciālistiem nākas risināt sarežģītas problēmas – tādas, ar kurām klienti paši nespēj tikt galā. Tādam nolūkam, lai klientam nebūtu jāmeklē palīdzība, sazinoties ar vairākiem palīdzības dienestiem, ir nepieciešams izvērtēt iespēju veidot vienotu publisko pakalpojumu palīdzības dienestu, kur klients vienuviet (telefoniski, e-pastā, sarakstē tiešsaistē) varētu saņemt problēmas risinājumu.
Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, nepieciešams izvērtēt vienotā palīdzības dienesta izveides potenciālu. Vienotā publiskā palīdzības dienesta izveides potenciāla izvērtējums ir jāveic arī, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots izvērtēt vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta izveides potenciālu.

“Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, ir precīzi jāizvērtē pakalpojumu sniegšanas formāti (vieta, laiks, veids), kā arī biznesa procesu efektivitāte, tai skaitā to transformēšanas iespējas digitālā formā. Lai sasniegtu izvirzīto 7.mērķi, viens no pasākumiem (7.3.) ir izvērtēt publisko pakalpojumu sniegšanas struktūru un klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanas potenciālu uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) kanālu vai valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem (turpmāk – VPVKAC). Tāpēc nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) vai VPVKAC.

Pētījuma mērķis ir Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu. Pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēma izveidos objektīvu kopējo būvniecības nozares procesa un visu apakšprocesu kvalitātes mērījumu sistēmu, lai turpmāk sistemātiski izzinātu nozares dalībnieku viedokļus, apkopotu secinājumus, izstrādātu pamatotus uzlabojumu priekšlikumus un nepārtraukti uzlabotu būvniecības regulējuma un procesu kvalitāti un efektivitāti.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Novērtējuma mērķis ir izstrādāt metodiku ieguvumu salīdzināšanai starp biotopu atjaunošanas un ūdenssaimniecības investīcijām, analizēt potenciālos
investīciju ieguldījumu ieguvumus un zaudējumus, kā arī šo investīciju ietekmi uz tautsaimniecību, ietverotattiecīgu savstarpējo salīdzinājumu starp Darbībasprogrammā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumuīstenošanu un ūdenssaimniecības papildu pasākumu īstenošanu.

Pētījuma (sabiedriskās domas aptaujas) par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem mērķis ir noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tika izstrādāta komunikācijas stratēģija un pasākumu plāns efektīvu informatīvo pasākumu organizēšanai, lai mainītu sabiedrības stereotipus par bijušajiem notiesātajiem.

Izvērtēt oglekļa piesaistes un uzkrāšanas iespējas Latvijā un integrēt tās Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma

Stāvparka attīstības priekšlikumi, kas izstrādāti atbilstoši Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un noteiktajām prasībām teritorijas izmantošanā un apbūvē.
Piedāvātie Stāvparka scenāriju attīstības risinājumi, kas saistīti ar dažādiem kvalitātes kritērijiem, to priekšrocībām, trūkumiem un finansiālajiem apsvērumiem, paredz, ka izvēlētajai Stāvparka pilotteritorijai optimālākā apbūves tipoloģija ir veidojama kā viena līmeņa būve (1.scenārijs), jo tā nodrošina dažāda veida teritorijas ietekmējošo faktoru atbilstību. Viena līmeņa būves galvenās priekšrocības ir paaugstināta vides kvalitāte, kas ietver ilgtspējīgu lietus ūdens apsaimniekošanu, estētiskos un funkcionālos risinājumus, kā arī saimnieciski un ekonomiski izdevīgāku izbūvi. Viens no apbūves galvenajiem trūkumiem ir nepietiekošs autonovietņu skaits, bet salīdzinājumā ar 2. un 3. scenāriju, 195 autonovietnes nevar atsvērt 5 reizes un 8 reizes lielo sadārdzinājumu attiecībā pret 1.scenāriju

Izvērtēt un sniegt rekomendācijas par mediju atbalsta programmu ietekmi uz mediju vides daudzveidību un kvalitāti (Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāna 1.1.3., 1.4.1, 1.4.2., 1.5.1. pasākumi).

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC) prasībām.

Iegūt informāciju par psihoaktīvo vielu lietošanas izplatību notiesāto vidū, kā arī lietojamo narkotisko, psihotropo, toksisko vielu veidiem. Veikt izpēti par notiesāto narkotisko, psihotropo vielu pārdozēšanas pieredzi un saslimstību ar infekcijas slimībām, kuras var iegūt, lietojot narkotiskas, psihotropas vielas injekciju veidā. Noskaidrot notiesāto viedokli par pasākumiem, ko var realizēt, lai ierobežotu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanas izplatību ieslodzījuma vietās.

1. Apzināt aktuālo situāciju par Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību svaigā putnu gaļā Latvijā;
2. Novērtēt Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību ietekmējošos faktorus pārtikas ķēdē no primārās ražošanas līdz mazumtirdzniecībai;
3. Izstrādāt zinātniski pamatotus labas ražošanas prakses ieteikumus Campylobacter spp. mikroorganismu izplatības samazināšanai.