Pētījumu un publikāciju datubāze

Iepazīties ar dārzaugu ģenētisko resursu saglabāšanu, audzēšanu, pavairošanu un izpēti, pielietojot mūsdienīgās tehnoloģijas un klimata kontroli.

Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.2.2.3.aktivitātes (turpmāk – Projekts) ieguldījumu, kas saistīts ar nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras (atvilces maršrutēšanas tīkla jeb “vidējās jūdzes” (turpmāk “vidējā jūdze”)) izbūvi, lietderību, efektivitāti un ietekmi, lai konstatētu, kā izbūvētā infrastruktūra veicina elektronisko sakaru komersantu interesi iesaistīties veidot abonentlīniju (turpmāk – “pēdējā jūdze”) pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem un nepieciešamo rīcību, lai palielinātu elektronisko sakaru komersantu interesi veidot “pēdējās jūdzes” pieslēgumus tajās teritorijās, kur tas nav pietiekami nodrošināts.

Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.

Pētījuma mērķi ir sekmēt mūsdienu tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts iestāžu un pašvaldību darbā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā, atbilstoši labas pārvaldības principiem, tajā skaitā:
– Digitālās pārvaldes politikas rezultātu mērīšana un datos balstītu lēmumu pieņemšana politikas veidošanā;
– Vienkārši uztveramā formā pieejami digitālās pārvaldes un pakalpojumu politikas mērķi un pasākumi;
– Uzskatāmi pārskatāms organizāciju un valsts digitālā brieduma līmenis un rekomendācijas izaugsmei;
– Labas prakses piemēru identificēšana, zināšanu un pieredzes apmaiņa.

Pārbaudīt dažādu insekticīdu un smidzināšanas režīmu efektivitāti smiltsērkšķi stādījumos smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

Noteikt efektīvās populācijas lielumu un prognozēt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pieaugumu dažādu sugu vietējām apdraudētajām šķirnēm Latvijā.

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādi, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes rādītāju (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem, novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem autoceļa P1 tiešā tuvumā

Zinātniskais pētījums tiek īstenots ar mērķi izvērtēt darba tirgus politikas ietekmi uz iekļaujoša darba tirgus attīstību Latvijā. Tas tiek īstenots piecus gadus pēc iepriekšējā izvērtējuma, ko 2012. -2013. gadā veica Pasaules Banka.
Šis zinātniskais pētījums par Latviju ir piektais pētījums, kas publicēts OECD pētījumu sērijā “Cilvēku sasaiste ar darbavietām”, kas pievēršas ilgstošajiem bezdarbniekiem un personām, kas pakļautas ilgstošā bezdarba riskam. Zinātniskajā pētījumā izmantoti savienoti administratīvie mikrodati (VSAA, NVA, PMLP, pašvaldību sociālās palīdzības datu bāze), lai kvantitatīvi novērtētu aktivizēšanas pasākumu, kas noteikti Latvijas Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam, ietekmi. Specifiski zinātniskajā pētījumā novērtēta apmācību pasākumu ietekme, nodarbinātības subsīdijas, reģionālās mobilitātes veicināšanas programma un komercdarbības uzsākšanas programma.
Balstoties uz empīriskiem rezultātiem, zinātniskajā pētījumā sniegti priekšlikumi aktivizēšanas politikas pasākumu pilnveidei, lai stiprinātu bezdarbnieku līdzdalību darba tirgū un uzlabotu viņu darba tirgus rezultātus.

Rīgas centrā tika uzstādītas piecas ar kalibrētiem sensoriem aprīkotas tiešsaistes bezvadu un energoautonomas iekārtas ar mērķi novērtēt šāda gaisa kvalitātes novērojumu tīkla iegūstamo informāciju un tās kvalitāti (ticamību). Iegūtie mērījumu rezultāti liecina par atzīstamu zemo izmaksu sensoru izmantošanas potenciālu, paplašinot monitoringa tīklu, iegūstot zināmas precizitātes un labas temporālās izšķirtspējas mērījumus, kas informēšanai izmantojami gan tikai pēc apstrādes ar speciāli piemeklētiem algoritmiem, kuros būtiska nozīme arī gaisa temperatūrai un mitrumam.

Pētījums par Izglītības un zinātnes ministrijas mērķauditoriju motivējošiem un barjerfaktoriem informācijas uztverē.
Pētījuma mērķis ir apkopot jau pieejamo un iegūt papildu nepieciešamo informāciju par jauniešu izvēlēm tālākās izglītības pēc vispārējās pamata izglītības iegūšanā, analizējot jauniešiem pieejamo informāciju, jauniešu vidū pastāvošos priekšstatus, būtiskākos lēmumu pieņemšanas ietekmētājus u.c. saistītus aspektus kontekstā ar ES fondu veiktajām investīcijām izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā un mācību satura attīstībā atbilstoši šodienas darba tirgus prasībām. Pētījuma ietvaros sniegta analīze par lēmumu pieņemšanas procesu un tā ietekmējošajiem faktoriem.

Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem abpus autoceļam A1, saglabājot A1 pamatfunkciju TEN-T pamattīkla koridorā. Iegūt risinājumus uzlabojumiem uz A1 un A1 ceļu mezglos. Iegūt risinājumus gājēju/velo plūsmas attīstībai.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izpētīt un pilnveidot esošo darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu (DTAPS), lai nodrošinātu savlaicīgāku un saskaņotāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, t.sk., paplašinātu vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā.

Nodrošināt vienotas ceļu investīciju projektu izmaksu un ieguvumu vērtības, kā arī datu vākšanas, prognozēšanas un plānoto ieguldījumu novērtēšanas metodiku. Metodika un vienotās izmaksu un ieguvumu vērtības ļauj līdzīgi sagatavot izmaksu – ieguvumu analīzi dažādiem projektiem, nodrošinot aprēķinu pārredzamību, un sniedz iespēju objektīvi novērtēt un salīdzināt dažādus plānotos investīciju projektus.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa un ESF īpašā piešķīruma Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (turpmāk – JNI) 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – atbalsta pasākumi) ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz jauniešu nodarbinātības un bezdarba situācijas uzlabošanos un jauniešu līdzdalību darba tirgū un izglītībā laika periodā no 2014. gada līdz 2018. gada beigām, ņemot vērā nepieciešamos un pieejamos datus uz Izvērtējuma veikšanas brīdi.

Novērtēt 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu ietekmi uz HP VI mērķu sasniegšanu. Novērtējumā ietvertais periods ir no 2014. līdz 2018. gada pirmajam pusgadam. Pētījuma secinājumi ir balstīti uz ES fondu projektu analīzes rezultātiem, kvantitatīvajiem datiem par ESF projektu dalībnieku profilu un kvalitatīvajiem datiem par HP VI īstenošanu praksē dažādās jomās un darbībās.

Rīcības plāns izstrādāts pamatojoties uz to, ka Latvija kopš 2011.gada piedalās Atvērtās pārvaldības partnerībā (OGP), starptautiskā iniciatīvā, kuras dalībvalstis ik divus gadus izstrādā nacionālos rīcības plānus un par tiem gatavo vidusposma un gala novērtējumus. Rīcības plāns tika apstiprināts Ministru kabinetā 2017. gada 7. novembrī. Tas aptver divus gadus – no 2017. gada 2. līdz 2019. gada 1. pusgadam.
Šis ziņojums – rīcības plāna vidusposma izvērtējums – sniedz informāciju par paveikto laika posmā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūnijam. Izvērtējumā vienkopus apkopota informācija par paveikto Latvijā, veicinot atvērtāku pārvaldību dažādās jomās un nozarēs. Izvērtējums balstīts informācijā, kura par rīcības plāna izpildi sniegušas iesaistītās valsts pārvaldes iestādes (iesaistītās ministrijas un to padotības iestādes, KNAB, VK, VAS), kā arī plāna sadarbības partneri – nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās un biznesa vides pārstāvji. Izvērtējums sniedz priekšstatu par to, kādas ir galvenās iniciatīvas, kas šobrīd tiek īstenotas Latvijā, lai veicinātu atvērtāku pārvaldību – atbildīgu, atvērtu un sabiedrībai pieejamu valsti, kas izmanto modernas tehnoloģijas un inovāciju.

─ Pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, netieši veicinot arī visas sabiedrības un
tautsaimniecības ieguvumu no labākas valsts uzņēmumu pārvaldības.
─ Stiprināt koordinācijas institūcijas (Pārresoru koordinācijas centra) un citu iesaistīto dalībnieku tostarp kapitāldaļu turētāju, valsts kapitālsabiedrību un nozaru politikas veidotāju kapacitāti.

Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.