Pētījumu un publikāciju datubāze

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2023. gada 9. jūnija lēmumu Nr.4-02/42/2023 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” Aizkraukles novada teritorijas plānojumam un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, veikt  Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tai skaitā Vides pārskata izstrādi Aizkraukles novada teritorijas plānojumam.

Novērtēt darbinieku piesaistību Valsts kontrolei.

• Veicināt sabiedrības saliedētību – stiprināt sadarbību un solidaritāti starp dažādām etniskajām grupām.
• Mazākumtautību līdzdalības palielināšana – veicināt mazākumtautību organizāciju un kopienu iesaisti sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos.
• Latviešu valodas lietošanas paplašināšana – sekmēt latviešu valodas aktīvu izmantošanu sabiedriskajā dzīvē un dažādos integrācijas pasākumos.

Veikt valsts pārvaldes vērtību un ētikas prasību izvērtējumu.

Veikt padziļināto izpēti attiecībā uz Laucesas upes sateces baseina teritoriju un Daugavas upes ietekas vietas Laucesas upes hidrauliskā modeļa izveidošanu, dažādas atkārtojamības palu caurplūdumu aprēķināšanu, hidraulisko aprēķinu veikšanu palu situācijām, plūdu riska teritoriju noteikšanu un paredzamo pretplūdu pasākumu ietekmes izpēti uz applūstošajām teritorijām aptuveni 2 km garā posmā, kā arī applūstošajām teritorijām no sezonālas gruntsūdeņu līmeņa celšanas.

Iegūt detalizētu informāciju vraka datējuma, izcelsmes, nogrimšanas apstākļu un kultūrvēsturiskās nozīmes noteikšanai.

Apzināt valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanā iesaistītos VUGD cilvēkresursus (inspektorus un vecākos inspektorus) un nodrošināt šo resursu optimālu sadalījumu pa VUGD struktūrvienībām, vienlaikus veicot salīdzinājumu ar iepriekš veiktajiem izvērtējumiem.

Izpētīt izglītības ekosistēmas esošo situāciju Aizkraukles novadā, nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu, kvalitātē un vienlīdzības principos balstītu izglītības ekosistēmas attīstības plānošanu un izvirzīt attīstības prioritātes.

Veikt tautsaimniecības novērtējumu aprakstu, t.sk. izmaksu un ieguvumu analīzes novērtējumu Ādažu novadā, lai vispusīgi izvērtētu esošos pretplūdu pasākumus Ādažu novadā, kā arī noteiktu piemērotākos risinājumus pretplūdu pasākumiem.

Veikt ārvalstu tirgus izpēti pakalpojumu realizācijai mērķa tirgos.

Apkopot datus par koksnes plātņu produktu ražošanu Latvijā 2018.-2023.gados, sagatavot prognozes ražošanas jaudu izmaiņām tuvāko gadu laikā.

Sagatavot publiski pieejamu un vienkārši izmantojamu atsevišķas mežaudzes prognožu rīku mežkopības pasākumu un meža apsaimniekotāja lēmuma ilgtermiņa ietekmes vērtēšanai.

Sagatavot un nodot informāciju par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas (2030) prasību kontekstā Latvijas lēmumu ieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm.

Iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī.

Iegūt informāciju gan par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī) un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, gan veikt Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu. Otrā līmeņa meža monitorings dod iespēju iegūt datus par meža veselības stāvokli, meža un vides faktoru mijiedarbību un meža augšņu stāvokli, kā arī nodrošina informācijas ieguvi par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides  faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām.

Izstrādāt priekšlikumus meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai.

Precizēt metodiku un iegūt informāciju par meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu Latvijas tautsaimniecībā.

Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Izveidot uz empīriskiem datiem bāzētu egļu audžu apsaimniekošanas stratēģiju normatīvās vides pielāgošanai egļu astoņzobu mizgrauža pieaugoša kaitējuma riska apstākļos.

Veikt izpēti Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (turpmāk – UCAK) biznesa procesu analīzei un izstrādāt rekomendācijas iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Izveidot ilgtspējīgas, uz attīstību orientētas organizācijas pārvaldības un strukturālu izmaiņu ieviešanas modeli, kas nodrošina gan Latvijas Ugunsdzēsības muzeja (turpmāk – LUM) pamatekspozīcijas saglabāšanu un rekonstrukciju, gan uz modernām tehnoloģijām balstītu interaktīvu elementu ieviešanu, gan kultūrvēsturisko artefaktu saglabāšanu un uzturēšanu, lai veicinātu prevencijas darbu un uzlabotu sabiedrības ikdienas drošības kultūru.

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.