Pētījumu un publikāciju datubāze

Tiks precizēts

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu auzu un rudzu sējumos, vienlaikus iegūstot augstas kvalitātes ražu. Pētījuma rezultātus praktiski varēs pielietot integrētie un bioloģiskie audzētāji, konsultanti, kā arī citi lauksaimniecības nozares pārstāvji

Iedziļināties kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībā caur Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājvietu – ēku ansambli “Trīs brāļi” –, pievēršot uzmanību Latvijas neatkarības atjaunošanas periodam, atspoguļojot kultūras mantojuma lomu brīvības un neatkarības centienu kontekstā un akcentējot kultūras mantojuma lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Iegūt informāciju par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs 2025.gadā. Mērķauditorija vecumā no 15-20 gadiem.

(Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2024/2 “Smagās un organizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbības veicināšana ar iesaistītajām valstīm” ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs.)

Veikt pētījumu par objektu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, prettiesisku patēriņu tiešsaistē un tā radītajiem zaudējumiem ekonomikai.

Izstrādāt mobilitātes jomas stratēģiskās plānošanas dokumentu un identificēt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu priekšnoteikumus Liepājas valstspilsētas iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņai, mūsdienīgai transporta infrastruktūras attīstībai, vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta un mikromobilitātes veicināšanai, kā arī dzelzceļa un autoostas attīstībai.

Mobilitātes plāna sadaļas jāizstrādā, pieņemot, ka 2029. gadā tiks izveidots Liepājas novads, apvienojot Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Jāiekļauj iespējamās sadarbības jomas, virzieni un projekti mobilitātes jomā, kas sekmētu vienotu mobilitātes attīstību abās pašvaldībās (no 2029. gada – Liepājas novadā).

Starptautiskā pētījuma mērķi:

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Iegūt informāciju par UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – saglabāšanas un attīstības kvalitāti 20 gadu periodā, kuru ietekmējis konceptuāls dokuments.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Pilnveidot netiešo N₂O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtēšana.

Noskaidrot, cik lielā mērā ieslodzījuma vietas savā darbībā un sadarbībā ar citām publiskās pārvaldes institūcijām orientējas uz specifiskām mērķgrupām, piemēram, mātes ar bērniem līdz četru gadu vecumam, jaunieši, seniori, personas ar garīgās veselības problēmām.

Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

Veikt esošās situācijas analīzi un izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus Gulbenes pilsētas siltumapgādes attīstībai nākotnē, izvērtējot lietderīgākos alternatīvos risinājumus siltumapgādes nodrošināšanai, t.sk.  publiskās un privātās partnerības modeļa ietvarā, un veikt nepieciešamos  saskaņošanas procesus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju.

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem. Pētījuma projekta vispārīgais mērķis ir sekmēt uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas veidošanu un uzturēt/turpināt regulāras kultūras pētniecības tradīciju Latvijā. Pētījuma īstermiņa konkrētie mērķi bija – iegūt datus par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību, kā arī padziļināti analizēt vairākus kultūras patēriņa un kultūras līdzdalības aspektus saskaņā ar tehniskajā specifikācijā definēto

Izvērtēt esošās un perspektīvās elektrouzlādes stacijas (EUS) un drošus un aizsargātus stāvlaukumus TEN-T ceļu tīklā un sniegt rekomendācijas to optimālajam izvietojumam nākotnē.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2023. gada 9. jūnija lēmumu Nr.4-02/42/2023 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” Aizkraukles novada teritorijas plānojumam un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, veikt  Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tai skaitā Vides pārskata izstrādi Aizkraukles novada teritorijas plānojumam.

Novērtēt darbinieku piesaistību Valsts kontrolei.

• Veicināt sabiedrības saliedētību – stiprināt sadarbību un solidaritāti starp dažādām etniskajām grupām.
• Mazākumtautību līdzdalības palielināšana – veicināt mazākumtautību organizāciju un kopienu iesaisti sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos.
• Latviešu valodas lietošanas paplašināšana – sekmēt latviešu valodas aktīvu izmantošanu sabiedriskajā dzīvē un dažādos integrācijas pasākumos.

Veikt valsts pārvaldes vērtību un ētikas prasību izvērtējumu.

Veikt padziļināto izpēti attiecībā uz Laucesas upes sateces baseina teritoriju un Daugavas upes ietekas vietas Laucesas upes hidrauliskā modeļa izveidošanu, dažādas atkārtojamības palu caurplūdumu aprēķināšanu, hidraulisko aprēķinu veikšanu palu situācijām, plūdu riska teritoriju noteikšanu un paredzamo pretplūdu pasākumu ietekmes izpēti uz applūstošajām teritorijām aptuveni 2 km garā posmā, kā arī applūstošajām teritorijām no sezonālas gruntsūdeņu līmeņa celšanas.

Iegūt detalizētu informāciju vraka datējuma, izcelsmes, nogrimšanas apstākļu un kultūrvēsturiskās nozīmes noteikšanai.

Apzināt valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanā iesaistītos VUGD cilvēkresursus (inspektorus un vecākos inspektorus) un nodrošināt šo resursu optimālu sadalījumu pa VUGD struktūrvienībām, vienlaikus veicot salīdzinājumu ar iepriekš veiktajiem izvērtējumiem.