Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Apkopot pieejamo informāciju par esošo AAL lietojumu dažādās kultūraugu grupās un salīdzināt to pret projekta izmēģinājuma datiem, lai prognozētu AAL lietojuma potenciālo samazinājumu uz ražas izmaiņām, kā arī informēt sabiedrību par to, ka, ievērojot labās lauksaimniecības principus, vides riski tiek mazināti vairākkārtīgi.
Viens no galvenajiem hidroloģiskā režīma atjaunošanas izaicinājumiem ir izpratne par to, kā mainīsies ūdens līmenis ainavā. Tā kā hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekme sniedzas ārpus mērķa teritorijas robežām, paaugstināts ūdens līmenis var skart apkārtējās zemes, negatīvi ietekmējot citus zemes īpašniekus un apsaimniekotājus un viņu saimnieciskās aktivitātes, īpaši lauksaimniecisko darbību.
Šis pētījums ietver visaptverošu hidroloģiskā režīma atjaunošanas kūdraugsnēs ietekmes novērtējumu, balstoties uz zinātniski pamatotiem aprēķiniem un modelēšanas pieejām.
Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām.
Noskaidrot augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, kā arī pētīt AAL drošu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Lai samazinātu eitrofikācijas izpausmes Baltijas jūrā un sasniegtu izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus, 2021. gadā atjaunotajā HELCOM Baltija jūras rīcības plānā kaļķošana un ģipša izkliede ir minēta kā viens no pasākumiem, kas uzlabo augsnes struktūru un stabilitāti mālainās augsnēs, samazina fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm (https://helcom.fi/media/publications/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Izvēlētās pētījuma tēmas aktualitāti pastiprina 2020. gadā prezentētās Eiropas Savienības stratēģijas “No lauka līdz galdam” (Farm to Fork) saturs, kas ir Eiropas zaļā kursa (European Green Deal) reformu sastāvdaļa. Viens no nozīmīgākajiem stratēģijā izvirzītajiem mērķiem ir samazināt augu barības vielu zudumus par 50%, turklāt nodrošinot, ka netiek pazemināta augsnes auglība, kā arī samazināt mēslošanas līdzekļu lietošanu līdz 2030. gadam vismaz par 20%. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte speciālistu sagatavotajā bukletā apkopota informācija par augsnes kaļķošana agronomiskajiem, ietekmes uz vidi un saimniecības ekonomikas aspektiem (https://www.llu.lv/sites/default/files/files/lapas/Skabu-augsnu-kalkosana.pdf).
Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.
Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu auzu un rudzu sējumos, vienlaikus iegūstot augstas kvalitātes ražu. Pētījuma rezultātus praktiski varēs pielietot integrētie un bioloģiskie audzētāji, konsultanti, kā arī citi lauksaimniecības nozares pārstāvji
Sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm, kā arī gudrās mežsaimniecības dzīvo laboratoriju ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas un klimata politiku prasību kontekstā.
2. posms (2025. gads). Izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par meža cūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim.
Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.
Mērķis ir izstrādāt kritērijus, kas ļauj veikt kvalitatīvu dezinfekciju un novērtēt dezinfekcijas procesu efektivitāti dažādu dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumos. Pētījums koncentrējas uz vienotu metodoloģiju izveidi sākotnējās un galīgās dezinfekcijas kvalitātes izvērtēšanai, lai nodrošinātu augstu dezinfekcijas efektivitāti un minimizētu atkārtotas infekcijas risku.
Kopējās diētas pētījuma (TDS) galvenais mērķis ir novērtēt iedzīvotāju pārtikas piesārņotāju un uzturvielu ekspozīciju, sniedzot visaptverošus un reālistiskus datus par šo vielu līmeni uzturā tādā veidā, kā tas tiek patērēts.
Iegūt informāciju par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs 2025.gadā. Mērķauditorija vecumā no 15-20 gadiem.
(Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2024/2 “Smagās un organizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbības veicināšana ar iesaistītajām valstīm” ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs.)
Veikt pētījumu par objektu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, prettiesisku patēriņu tiešsaistē un tā radītajiem zaudējumiem ekonomikai.
Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtēšana.
Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.
Pilnveidot netiešo N2O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.
Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.
Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.
Veikt esošās situācijas analīzi un izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus Gulbenes pilsētas siltumapgādes attīstībai nākotnē, izvērtējot lietderīgākos alternatīvos risinājumus siltumapgādes nodrošināšanai, t.sk. publiskās un privātās partnerības modeļa ietvarā, un veikt nepieciešamos saskaņošanas procesus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju.
Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.
Izstrādāt priekšlikumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai specifiskām mērķgrupām ieslodzījumā – jauniešiem, mātēm ar bērniem līdz četru gadu vecumam, senioriem un personām ar garīgās veselības traucējumiem –, kā arī stiprināt starpinstitūciju sadarbību šo pasākumu īstenošanā.
Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.
Veikt sistēmisku valsts pārvaldes komunikācijas izvērtējumu, lai nodrošinātu pierādījumos un datos balstītu:
- esošās situācijas izvērtējumu un secinājumus par būtiskiem komunikācijas institucionalizācijas, resursu, profesionalizācijas un kapacitātes aspektiem un izaicinājumiem valsts tiešajā pārvaldē;
- rekomendācijas valsts pārvaldes komunikācijas (īpaši stratēģiskās komunikācijas) kapacitātes stiprināšanai, institucionalizācijas, profesionalizācijas u.c. attīstībai nozīmīgu procesu pilnveidošanai.
Valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešanu un spēju attīstību nosaka Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam.
Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem. Pētījuma projekta vispārīgais mērķis ir sekmēt uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas veidošanu un uzturēt/turpināt regulāras kultūras pētniecības tradīciju Latvijā. Pētījuma īstermiņa konkrētie mērķi bija – iegūt datus par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību, kā arī padziļināti analizēt vairākus kultūras patēriņa un kultūras līdzdalības aspektus saskaņā ar tehniskajā specifikācijā definēto
