Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām.

Noskaidrot augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, kā arī pētīt AAL drošu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Tiks precizēts

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu auzu un rudzu sējumos, vienlaikus iegūstot augstas kvalitātes ražu. Pētījuma rezultātus praktiski varēs pielietot integrētie un bioloģiskie audzētāji, konsultanti, kā arī citi lauksaimniecības nozares pārstāvji

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2023. gada 9. jūnija lēmumu Nr.4-02/42/2023 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” Aizkraukles novada teritorijas plānojumam un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, veikt  Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tai skaitā Vides pārskata izstrādi Aizkraukles novada teritorijas plānojumam.

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm, kā arī gudrās mežsaimniecības dzīvo laboratoriju ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas un klimata politiku prasību kontekstā.

2. posms (2025. gads). Izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par meža cūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Mērķis ir izstrādāt kritērijus, kas ļauj veikt kvalitatīvu dezinfekciju un novērtēt dezinfekcijas procesu efektivitāti dažādu dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumos. Pētījums koncentrējas uz vienotu metodoloģiju izveidi sākotnējās un galīgās dezinfekcijas kvalitātes izvērtēšanai, lai nodrošinātu augstu dezinfekcijas efektivitāti un minimizētu atkārtotas infekcijas risku.

Kopējās diētas pētījuma (TDS) galvenais mērķis ir novērtēt iedzīvotāju pārtikas piesārņotāju un uzturvielu ekspozīciju, sniedzot visaptverošus un reālistiskus datus par šo vielu līmeni uzturā tādā veidā, kā tas tiek patērēts.

Iegūt informāciju par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs 2025.gadā. Mērķauditorija vecumā no 15-20 gadiem.

(Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2024/2 “Smagās un organizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbības veicināšana ar iesaistītajām valstīm” ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs.)

Veikt pētījumu par objektu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, prettiesisku patēriņu tiešsaistē un tā radītajiem zaudējumiem ekonomikai.

Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtēšana.

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Pilnveidot netiešo N₂O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Veikt esošās situācijas analīzi un izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus Gulbenes pilsētas siltumapgādes attīstībai nākotnē, izvērtējot lietderīgākos alternatīvos risinājumus siltumapgādes nodrošināšanai, t.sk.  publiskās un privātās partnerības modeļa ietvarā, un veikt nepieciešamos  saskaņošanas procesus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Izstrādāt priekšlikumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai specifiskām mērķgrupām ieslodzījumā – jauniešiem, mātēm ar bērniem līdz četru gadu vecumam, senioriem un personām ar garīgās veselības traucējumiem –, kā arī stiprināt starpinstitūciju sadarbību šo pasākumu īstenošanā.

Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

Veikt sistēmisku valsts pārvaldes komunikācijas izvērtējumu, lai nodrošinātu pierādījumos un datos balstītu:

• esošās situācijas izvērtējumu un secinājumus par būtiskiem komunikācijas institucionalizācijas, resursu, profesionalizācijas un kapacitātes aspektiem un izaicinājumiem valsts tiešajā pārvaldē;
• rekomendācijas valsts pārvaldes komunikācijas (īpaši stratēģiskās komunikācijas) kapacitātes stiprināšanai, institucionalizācijas, profesionalizācijas u.c. attīstībai nozīmīgu procesu pilnveidošanai.

Valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešanu un spēju attīstību nosaka Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam.

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem. Pētījuma projekta vispārīgais mērķis ir sekmēt uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas veidošanu un uzturēt/turpināt regulāras kultūras pētniecības tradīciju Latvijā. Pētījuma īstermiņa konkrētie mērķi bija – iegūt datus par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību, kā arī padziļināti analizēt vairākus kultūras patēriņa un kultūras līdzdalības aspektus saskaņā ar tehniskajā specifikācijā definēto