Pētījumu un publikāciju datubāze

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos.

Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei

Iegūt datus par Eiropas tumšās bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas dos priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un sniegs iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un tos saglabāt

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

Noteikt un novērtēt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm. Iegūtie rezultāti sniegs zinātniski pamatotu skaidrojumu par ūdeņu kvalitātes ilgtermiņa mainības tendencēm, dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz ūdeņu kvalitāti

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā

Apzināt patērētāju informētību par savām patērētāju tiesībām un noskaidrot patērētāju pieredzi iegādājoties preces un pakalpojumus.

Datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana, tādejādi uzlabojot aprēķinus Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas (RPPI) sektora Šķīdinātāju apakšsektorā (šķīdinātāju izmantošana mājsaimniecības nolūkiem, tostarp fungicīdi, pārklājumi, attaukošana, ķīmiskā tīrīšana, ķīmiskie produkti, drukāšana un citu šķīdinātāju un produktu izmantošana), lai šos aktivitāšu datus varētu izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas un prognožu precizitātes uzlabošanai.

Latvijas enerģētiskās attīstības potenciāla izvērtēšana un attīstības scenāriju noteikšana.

Lai nemainītu pelēko vilku Canis lupus sugas aizsardzības plāna (SAP) pamatnostādnes pirms tā termiņa beigām, pētījuma mērķis ir pamatot adaptīvu vilku populācijas apsaimniekošanas sistēmu, kas kalpotu kā starptautisko tiesisko saistību un SAP pamatprasību izpildei, tā arī konfliktu mazināšanai un situācijas efektīvākai kontrolei.

Zināšanas par jaunaudžu struktūru – koku augstums, audzes biezums, piemistrojums pameža un sīkkrūmu klātbūtne – rada priekšnosacījumus rekomendācijām par sekmīgāku jaunaudžu un arī pārnadžu populāciju apsaimniekošanu, ņemot vērā pārnadžu populāciju blīvumu un reģionālos aspektus Latvijā, lai mazinātu koku bojājumus un nodrošinātu efektīvāku jaunaudžu apsaimniekošanu saimnieciskajos mežos.

Izpētīt MI sistēmu jau šobrīd radītos diskriminācijas riskus četrās no MI akta II pielikumā minētajām jomām:
1) fizisku personu biometriskā identifikācija un kategorizācija;
2) izglītība un arodapmācības;
3) nodarbinātība, darba ņēmēju pārvaldība un piekļuve pašnodarbinātībai;
4) piekļuve privātiem pamatpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem un pabalstiem
un to izmantošana

Iegūt papildus informāciju par piesārņoto vietu reģistrā  iekļautās vietas (reģ. Nr. 01924/3826)  aktuālo vides stāvokli, turpmāk veicamo darbību plānošanai.

Izveidot civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības ietvaru vairākos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tas aptver apmācības procesu sākot no valsts institūciju (Ministru kabinets, ministrijas un padotības iestādes, kapitālsabiedrības) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju amatpersonām, augstskolas, tajā skaitā VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, kā arī nodrošinātu drošības padomu par apdraudējumiem pieejamību sabiedrībai kopumā, kas veicinās sabiedrības drošības kultūras veidošanos ilgtermiņā.

Izpētīt, kāda ir diskriminācijas jēdziena un tās kritēriju pieminējumi Latvijas drukātajos un interneta medijos latviešu, krievu un angļu valodā no 2022.gada 1.janvāra – 2024.gada 30.jūnijam.

Noteikt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem un izmaksu ziņā pieejamiem īres mājokļiem Alūksnes novadā.

Izpētīt, vai 15 izvēlētās valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību tīmekļvietnes ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti no lietotāja viedokļa un kā atbildīgās institūcijas reaģē uz norādi par piekļūstamības trūkumiem tīmekļvietnēs.

Izpētīt, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (Dokuments attiecas uz EEZ ) ir ieviesta Latvijas tiesiskajā regulējumā un kā no tās izrietošie pienākumi tiek nodrošināti praksē tiktāl, ciktāl tas skar atbildīgo tiesību subjektu pienākumu primāri reaģēt uz personu ar invaliditāti sūdzībām par tīmekļvietnes piekļūstamības problemātiku.

Izanalizēt, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka šobrīd spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums, raksturot valsts iestāžu un to padotības iestāžu, kuras apkopo fizisko personu datus, datu uzkrāšanas, apkopošanas un publicēšanas politiku. Ziņojuma mērķis ir izprast Latvijas situāciju attiecībā ar vienlīdzības datu pieejamību, sagatavoties ES direktīvu projektu apspriešanai par vienlīdzības institūciju darbu, kuras funkcijas Latvijā veic Tiesībsargs.

Izpētīt, vai spēkā esošais nacionālais tiesiskais regulējums attiecībā uz reglamentētajām profesijām un sertifikācijas kārtību nodrošina balansu starp normām, kas paredz darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanu grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumu gadījumos.

Izvērtējuma mērķis ir efektīvas un lietderīgas attiecīgo Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas formas noteikšana, ņemot vērā nepieciešamo pakalpojumu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, tehniskās un cilvēkresursu prasības, reģionālos un ģeopolitiskos aspektus un riskus, ietverot infrastruktūras un pakalpojumu izmaksu un nepieciešamo finanšu ieguldījumu (investīciju) apjoma noteikšanu un novērtēšanu.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (turpmāk- ENNUC) prasībām.

Novērtēt datus par vēsturisko un prognozējamo Latvijas mājsaimniecībās kompostēto atkritumu daudzumu laika periodam no 1990. līdz 2050. gadam, lai šos datus varētu izmantot SEG emisiju inventarizācijas un prognožu precizitātes un ticamības uzlabošanai no atkritumu apsaimniekošanas sektora.

Izpētes mērķis ir noskaidrot racionālāko galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras trases novietojumu posmā Tukums-Rīga.

Izstrādāt pētījumu par Latvijas kultūras pakalpojumu piekļūstamību saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.