Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Noskaidrot Latvijas Republikas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.
Datu vākšana par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi tika realizēta ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam. Šajā pētījumā secināts, ka kopumā 16,9% aptaujas dalībnieku bērnībā nav saskārušies ne ar vienu no nelabvēlīgās pieredzes faktoriem. Gandrīz trešā daļa (31,5%) respondentu bērnībā ir cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, savukārt 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku vardarbību no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā. 10,3% bērnībā ir piedzīvojis seksuālu vardarbību no kāda pieaugušā, vecāka radinieka, ģimenes drauga vai svešinieka. 46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana. Kopumā 65,9% respondentu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti. Biežāk dažāda veida fiziskus sodus bērnībā ir saņēmuši aptaujas dalībnieki, kuru ģimenes sociālekonomiskais statuss ir zems vai vidējs.
Lai nodrošinātu pēctecīgu informāciju par jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, salīdzinātu tendences, kā arī izprastu bērnībā piedzīvotās vardarbības ilgtermiņa ietekmi uz jauniešu veselību un sociālo dzīvi, identificējot vardarbības riska faktorus un izvērtējot īstenoto aktivitāšu un pieejamo pakalpojumu efektivitāti, nepieciešams atkārtoti veikt Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījumu.
Pētījuma rezultāti būs vērtīgs resurss politikas veidotājiem, pētniekiem un praktiķiem, sniedzot pamatu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai un preventīvo stratēģiju izstrādei. Tie arī nodrošinās būtisku informāciju veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un tiesībsargājošajām iestādēm, veicinot efektīvāku starp institucionālu sadarbību.
Iegūt aktuālās situācijas analīzi par sabiedrības saliedētības līmeni Latvijā, 2026.gadā, lai veiktu pilnvērtīgu sabiedrības saliedētības radara pētījuma atkārtojumu un konstatētu valstī īstenoto saliedētības politikas rezultātus.
Aktualizēt pārtikas patēriņa datus (pēdējie dati 2014.g), lai sniegtu korektu informāciju risku pārvaldītājiem.
Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā
- Apzināt kultūrvēsturiskās liecības nākotnē potenciāli saimnieciski ekspluatējamā teritorijā.
- Iegūt zinātniskā izpētē balstītu materiālu par zemūdens mantojumu un tā kultūrvēsturisko nozīmi izpētes teritorijā.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.
Izpētīt zirņiem būtiskos kaitēkļus un patogēnus, kā arī zirņu ietekmi uz augsni un pēcaugu ražu Latvijā. Mērķa sasniegšanai tiks īstenoti projekta anotācijā aprakstītie uzdevumi.
Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju.
Novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā.
Eiropas zaļais kurss un Latvijas klimata politika nosaka ambiciozus SEG emisiju samazināšanas mērķus lauksaimniecībā un citos ar pārtikas ražošanu saistītajos sektoros. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski spēt precīzi aprēķināt SEG emisijas katra individuālā ražotāja produkcijai, sākot ar lauksaimniecības sektoru.
Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.
1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;
2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;
3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;
4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;
5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu.
Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem
Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai.
Aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.
Iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un tos saglabāt.
Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).
Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).
Sakarā ar klimata pārmaiņām kāpostu cekulkodei (Plutella xylostella) mainās voltīnisms, pastāv iespēja, ka pieaug paaudžu skaits, kas attīstās gada laikā, līdz ar to arī postīgums. Lai izstrādātu ierobežošanas stratēģiju, ir nepieciešami kukaiņa fenoloģijas pētījumi.
Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.
Apkopot pieejamo informāciju par esošo AAL lietojumu dažādās kultūraugu grupās un salīdzināt to pret projekta izmēģinājuma datiem, lai prognozētu AAL lietojuma potenciālo samazinājumu uz ražas izmaiņām, kā arī informēt sabiedrību par to, ka, ievērojot labās lauksaimniecības principus, vides riski tiek mazināti vairākkārtīgi.
Viens no galvenajiem hidroloģiskā režīma atjaunošanas izaicinājumiem ir izpratne par to, kā mainīsies ūdens līmenis ainavā. Tā kā hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekme sniedzas ārpus mērķa teritorijas robežām, paaugstināts ūdens līmenis var skart apkārtējās zemes, negatīvi ietekmējot citus zemes īpašniekus un apsaimniekotājus un viņu saimnieciskās aktivitātes, īpaši lauksaimniecisko darbību.
Šis pētījums ietver visaptverošu hidroloģiskā režīma atjaunošanas kūdraugsnēs ietekmes novērtējumu, balstoties uz zinātniski pamatotiem aprēķiniem un modelēšanas pieejām.
Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām.
Noskaidrot augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, kā arī pētīt AAL drošu un ilgtspējīgu izmantošanu.