Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Veikt visaptverošu pētījumu par Latvijai piemērotāko sociālās ekonomikas definīciju, sociālās ekonomikas dalībniekiem, t.sk. sociālajiem uzņēmumiem, to pašreizējo un potenciālo ietekmi un nepieciešamajiem pasākumiem to darbības attīstībai.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt citās valstīs īstenotās indicētās profilakses programmas procesu atkarību, īpaši ar interaktīvajām azartspēlēm saistītā kaitējuma, mazināšanai, analizējot to mērķgrupas, īstenošanas pieejas, efektivitāti un priekšnosacījumus, lai identificētu Latvijas sociālajam, veselības aprūpes un normatīvās vides kontekstam piemērotākos risinājumus.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot videospēļu spēlēšanas izplatību, biežumu, intensitāti un paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, īpaši nepilngadīgo un jauniešu grupās, identificēt azartspēlēm līdzīgu elementu un monetizācijas mehānismu izmantošanu videospēlēs un spēlētāju saskari ar tiem dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, kā arī analizēt ar tiem saistītos finanšu, uzvedības, veselības un ikdienas funkcionēšanas riskus, lai sabiedrības veselības, nepilngadīgo aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības kontekstā izstrādātu pierādījumos balstītas rekomendācijas politikas plānošanai un prevencijai Latvijā.
Novērtēt Latvijas darba tirgus situāciju, iespējas un izaicinājumus, kā arī izvērtēt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu efektivitāti, t.sk. izmantojot kontrfaktuālās izvērtējuma metodes un īpašu uzmanību pievēršot sociālās atstumtības riska grupu situācijai darba tirgū, un izteikt rekomendācijas, balstoties uz citu valstu labo praksi aktīvās darba tirgus politikas īstenošanai.
Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.
Identificēt augstam aizgādības tiesību pārtraukšanas riskam pakļauto ģimeņu profilus, analizēt šo ģimeņu iepriekšējo sadarbības pieredzi ar bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajām institūcijām un novērtēt preventīvo un agrīno intervences pasākumu pieejamību, pietiekamību un ar to saistīto bērnu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē.
Zinātniski pamatoti analizēt un mazināt riskantu azartspēļu uzvedību, izvērtējot regulējumu un uzraudzības praksi, izstrādājot uz datiem balstītus riska profilus un monitoringa risinājumus, lai stiprinātu sabiedrības aizsardzību, kā arī nodrošinātu līdzsvarotu, uz pierādījumiem balstītu azartspēļu un izložu politiku.
Izvērtēt un analizēt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas administratīvos procesus un prognozēt cilvēkresursu attīstību sociālo pakalpojumu jomā.
Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.
Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu nacionālā, plānošanas reģionu un pašvaldību griezumā, ņemot vērā nozaru risku izvērtējumus.
Pētīt visu pašvaldību praksi bāriņtiesas darbības organizēšanā un sniegt ieteikumus tās pilnveidei.
Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu veselības un labklājības jomā.
Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus veselības un labklājības jomā.
Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu ūdens apsaimniekošanas jomā (t.sk. kanalizācijas un attīrīšanas iekārtas) un plūdi.
Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu tūrisma un ainavu plānošanas jomās
Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā.
Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā.
Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu pētījumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu jomās
Gatavojoties sarunām par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada, apzināt ministrijas pārvaldībā esošo nozaru finanšu vajadzības, kā arī finansējuma piesaistes un īstenošanas nosacījumus.
Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt Valsts probācijas dienesta darbinieku apmierinātību ar darbu un darba vidi, identificēt galvenos faktorus, kas ietekmē apmierinātības līmeni, kā arī noteikt jomas, kur nepieciešami uzlabojumi personāla attīstības un darba organizācijas pilnveidošanai.
Izpētīt azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, novērtēt normatīvajā regulējumā noteikto reklāmas ierobežojumu efektivitāti, kā arī izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, lai mazinātu azartspēļu un izložu negatīvo ietekmi uz sabiedrību.
Izstrādāt valsts nodrošinātās sākotnējās juridiskās palīdzības modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un tādējādi nodrošinātu mazaizsargāto un cietušo personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, un īstenot pilotprojektu.
Izstrādāt vienotu, caurskatāmu un funkcionālu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā integrētu mediācijas modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot efektīvu sertificētu mediatoru pieejamību un to norīkošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, un īstenot izmēģinājuma pilotprojektu.
Izstrādātais modelis paredzēts, lai regulētu kārtību, kādā tiek īstenota valsts nodrošinātā mediācija, t.sk. izraudzīti, norīkoti, koordinēti un uzraudzīti sertificēti mediatori.
