Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma rezultāti atklāj Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas mediju vides iekšējo un ārējo daudzveidību un tās kontekstus, lai varētu plānot turpmākas mediju politikas aktivitātes un izvērtēt to rezultātus (Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāna 1.6.1. pasākums).

Pētījumā galvenā vērība veltīta Latvijas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai, atsevišķās grāmatas nodaļās analizēti arī interneta mediji. Analizējot Latvijas mediju saturu, pētnieki ir izmantojuši kontentanalīzi un teksta kvalitatīvās analīzes metodes. Ar šīm metodēm padziļināti pētīts plašsaziņas līdzekļu saturs 2017. gada aprīlī, maijā un jūnijā. Latvijas mediju vides un mediju patēriņa raksturojumam izmantoti statistikas dati. Veiktas arī plašsaziņas līdzekļu darbinieku un ekspertu intervijas un anketēšana.

Noteikt veikto ieguldījumu nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ilgtspēju, izvērtējot Projekta ieguldījumu sociālā eksperimenta par elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, īstenošanā.

IAM sasniedzami gan nabadzīgākajās, gan arī bagātākajās valstīs, jo visām ir savi ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi, un arī katrā valstī ir gan nabadzīgāki, gan turīgāki cilvēki. Tāpēc katra valsts, ņemot vērā vietējos apstākļus un prioritātes, izvērtē ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas atrodami nacionālajos ilgtspējīgas attīstības plānošanos dokumentos, atbilstību ANO IAM un apakšmērķiem, un identificē nepilnības un izaicinājumus un iekļauj nepieciešamos IAM valsts
plānošanas un budžeta piešķiršanas sistēmā

Izvērtējuma mērķis bija noteikt veikto ieguldījumu transporta infrastruktūrā nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ietekmi, veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu, lai rastu galvenos secinājumus un sniegtu efektīvus un optimālus ieteikumus plānošanas procesam transporta nozarē turpmākajos plānošanas periodos pēc 2020.gada, nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp transporta nozares attīstību, vides aizsardzības prasībām un sabiedrības interesēm, kā arī analizēt nozares un līdzsvarotas reģionālās attīstības galvenās problēmas un attīstības šķēršļus, identificēt labās prakses piemērus un novērtēt, cik lielā mērā ES fondu aktivitātes papildinājušas no citiem finanšu avotiem finansētus ieguldījumus attīstības šķēršļu risināšanā.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu; sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.

Apzināt pašnodarbināto darba apstākļus un rast risinājumus pašnodarbinātības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanā.
Pētījumā ir analizēts pašnodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā un 5 citās valstīs, veikta pašnodarbinātības situācijas izpēte Latvijā un noteikti
ekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, iestājoties nelaimes gadījumam darbā vai arodslimībai pašnodarbinātības gadījumos.

Detalizēti analizēt pašvaldību realizētos politikas instrumentus, kas vērsti uz aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā veicināšanu, identificēt t.s. veiksmes stāstus, kā arī piedāvāt risinājumus nacionālā un reģionālā līmenī, lai veicinātu remigrāciju pozitīvām Latvijas demogrāfiskās

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam. Grāmatas mērķis ir rosināt ikvienam lasītājam, neraugoties uz viņa paša dzīvessvietu, saprast Kuldīgas vērtību gan Kurzemes un Latvijas, gan Eiropas un Pasaules kontekstā.

Sagatavot un iesniegt atzinumu mediju (plašsaziņas līdzekļu) tiesiskā regulējuma jomā, izvērtējot mediju tiesisko regulējumu un tā pilnveides iespējas, tostarp veicot mediju nozares tiesību aktu padziļinātu analīzi.

Izpētīt starptautisko notikumu atainojumu Latvijas interneta medijos., kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem. Kā atšķiras notikumu atainošana interneta medijos latviešu un krievu valodā.

1) Iezīmēt kultūras un radošo industriju (KRI) nozares mērķus un uzdevumus, kā arī ieskicēt nozares darba tirgus attīstības tendences un prognozes, pārskatot Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kultūrpolitikas dokumentus un līdzšinējos pētījumus kultūrizglītības un ar to saistītās darba tirgus jomās.
2) Definēt kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu, raksturot šī Latvijas darba tirgus specifiku un attīstību, ņemot vērā kultūras attīstības tendences.

Izstrādāts plānošanas dokuments, kurā ir iekļauta informācija par tūrisma nozares esošo situāciju Jūrmalas pilsētā, kā arī noteikti stratēģiskie mērķi un rīcības plāns trim gadiem. Plāna mērķis- mūsdienīgas kūrortpilsētas attīstība, pilnveidojot tūrisma veidus ar augstāku pievienoto vērtību.

Apsekojuma mērķis bija aprakstīt zivju sugu sastāvu un konkrēti strauta foreļu populāciju Cieceres upes posmā virs Pakuļu ūdenskrātuves. Ihtiofaunas izpēte notika 2017. gada 27. jūlijā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

• Izvērtēt sadzīves atkritumu sastāvu un svara/tilpuma attiecību, sagatavot metodiku pārrēķinam un metodiku atkritumu sastāva izvērtējumam.
• Izvērtēt ražošanas atkritumu sastāvu.
• Sagatavot prognozes par radīto ražošanas atkritumu daudzumu un sastāvu un bīstamo atkritumu daudzumu laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam ; prognozes par radīto sadzīves atkritumu daudzumu un sastāvu laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
• Sagatavot prognozi par atkritumu poligonu paredzamo darbības laiku.
• Sniegt priekšlikumus par ziņojumu sagatavošanu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot 9 – 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā un saņemt pētnieku ieteikumus turpmākajai rīcībai bērnu un pusaudžu medijpratības veicināšanai.

Apzināt Latvijā līdz šim izstrādāto (meža) bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku saturu attiecībā uz to mērķiem un uzdevumiem, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, iegūstamo datu apstrādes iespējām un ierobežojumiem;
Meža bioloģiskās daudzveidības (BD) nacionālā meža monitoringa metodikas koncepcijas izstrāde:
Aprobēt koncepcijas ietvaros sagatavotos priekšlikumus MRM laukumu paraugkopā un testa teritorijās.
Sagatavot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku, nosakot mērķus, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, uzskaites periodiskumu, iegūstamo datu apstrādes metodes un ierobežojumus.
Sagatavot BD monitoringa izmaksu aprēķinu.
Sagatavota metodika ģenētiskā līmeņa indikatoru, veģetācijas stāvokļa un izmaiņu novērtējumam kā arī ainavas līmeņa indikatoru novērtējumam un uz MRM datiem balstītu kompozīcijas un struktūras indikatoru novērtējumam.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Izstrādāt priekšlikumus efektīviem amonjaka emisiju ierobežojošiem samazināšanas pasākumiem, ievērojot augu prasības pēc barības vielām un to saturu augsnē. Saskaņot viedokļus starp nozares ekspertiem un lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem.

Izveidot Latvijai atbilstošu pieeju Komisijas 2015.gada 6.oktobra Direktīvā (ES) Nr.2015/1787 “ ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti” Riska novērtēšanas veikšanai, riska novērtēšanas moduļa (veidņa) izstrādei, rādītāju vispārīgu aprakstu un vadlīnijas Ūdens drošuma plānu izstrādei un ieviešanai praksē.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu Uzdevumi: 1. Vērtēt un aprakstīt pēc deskriptoriem zālaugu paraugus; 2. Atjaunot LVMI “Silava” gēnu bankā glabāšanā nodoto zālaugu, rapšu, griķu sēklu paraugus. 2017.gada pavasarī vērtēšanai un pavairošanai iesēti/ iestādīti pavisam 35 paraugi, t.sk.: 1 sarkanā āboliņa; 1 baltā āboliņa; 1 lucernas un 33 stiebrzāļu paraugi. 2017.gada augustā iesēts viens rapša paraugs Brassica napus Nr.k-4235, kurš saņemts no LVMI Silava Gēnu bankas atjaunošanai.
Visu daudzgadīgo stiebrzāļu ģenētiskais materiāls lauku apstākļos vērtēts otro gadu. Kamolzālei otrajā izmantošanas gadā vairāk uzmanība vērsta uz ataugšanu pavasarī un pēc nopļaušanas, kā arī slimību izturība rudenī. Vērtējot ballēs pēc deskriptoriem ir paraugi, kas uzrāda labākus rezultātus par 1 līdz 1,5 ballēm salīdzinot ar kamolzāles standartšķirni Priekuļu 30. Pļavas lapsastei uzmanība tiek vērsta uz slimību izturību rudenī un savvaļas populācijās ir atrasti paraugi ar izteikti labāku slimību izturību. 2017.gadā turpināti vērtējumi un paraugu aprakstīšana 2015.gadā iesētajiem diviem miežabrāļiem, sešām pļavas auzenēm, divām sarkanajām auzenēm, sešām dažādām stiebrzālēm

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem pilnveidot, izvērtēt un atlasīt ganību airenes populācijas – ģenētisko materiālu ar īpašām adaptācijas spējām nākotnes klimatiskajos apstākļos jaunu šķirņu veidošanai Ziemeļu un Baltijas reģionā.

Noteikt lauksaimniecības nozares un ar to saistīto piesārņojuma avotu radītās augu barības noplūdes un novērtēt lauksaimniecības nozares ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu antropogēnā piesārņojuma.