Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir izstrādāt valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014–2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014. līdz 2016. gadam.

Pētījuma mērķis ir analizēt pašreizējo sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jautājumiem un definēt piemērotākās un efektīvākās metodes komunikācijai ar dažādām sabiedrības grupām.

Atlasīt perspektīvu, Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ilggadīgo zālāju selekcijas materiālu, kas iegūts lauka apstākļos, gan ar audu kultūras pielietošanu un poliploīdijas metodi – izvērtēt labākos genotipus, pavairot tos un nodot oficiālai jaunu šķirņu pārbaudei un reģistrācijai Latvijā un Eiropā, kā arī veikt pret dažādiem sugai nozīmīgiem vides stresiem izturīgu genotipu identificēšanu.

Pētījuma ietvaros veikti laboratoriski pētījumi un praktiski mērījumi RTU laboratorijā un novērtēti produktu dabiskie zudumi, ņemot vērā šo produktu viskozitāti un tvaika spiedienu atkarībā no temperatūras.
Pētījuma ietvaros veikti novērojumi pie vairākiem komersantiem par zudumiem pie šo produktu saņemšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un pārvietošanas apjomiem un šobrīd praksē esošajām tehnoloģiskajām iespējām muitas jomā.

Salīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādēs, atsevišķi nodalot ministrijas, un privātajā sektorā nodarbināto darba samaksa, kurā ietilpst mēnešalga, piemaksas un prēmijas. Pētījumā salīdzināta darba samaksa amatiem ar līdzīgām funkcijām, atbildības līmeņiem un darba sarežģītības pakāpēm, salīdzinājums veikts pa amatu saimēm un līmeņiem.

Šī darba ietvaros padziļināti analizēta Bauskas novada pozīcija kopējā galamērķī un tūrisma līdzšinējā attīstība laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam kontekstā ar tūristu plūsmu novadā, blakus esošajos novados, Via Baltica ceļa posmā un Zemgales reģionā. Izvērtējumā iekļauta detalizēta telpiskā tūrisma attīstības analīze saskaņā ar pieejamiem statistikas un ekonomiskās attīstības rādītājiem, īpaši uzsverot tūrisma pieprasījuma nozīmi. Dokumenta galvenais adresāts ir Bauskas novada attīstības plānotāji un lēmumu pieņēmēji, Bauskas TIC un galvenās iesaistītās puses. Tā saturs ir lietderīgs blakus esošo novadu pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem, kā arī Zemgales tūrisma asociācijai un plānošanas reģionam

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.

Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka kopumā jaunieši Latvijā ir apmierināti ar savu dzīvi. Tai pašā laikā kā jauniešiem aktuālas problēmas visbiežāk tiek nosauktas – brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums, alkohola lietošana, bezdarbs un grūtības atrast darbu, arī smēķēšana un jauniešu pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums. Tāpat jaunieši kā būtisku risināmu jautājumu norāda izglītības kvalitāti. Kopumā visi šie identificētie problēmjautājumi ļauj apgalvot, ka jauniešu vidū aktuālākās tēmas ir – veselīgs dzīvesveids, izglītības kvalitāte, nodarbinātība, kā arī jauniešu motivācija aktivitātēm un līdzdalībai. Vērtējot izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, novērojams, ka pieaugusi jauniešu līdzdalība sabiedriskās un sociālās aktivitātēs, skolas un interešu aktivitātēs, bet samazinājusies – politiskās aktivitātēs. Par savām iespējām ietekmēt lēmumus, ko pieņem pašvaldība vai Latvijas valdība, jaunieši ir izteikti skeptiski – to īpatsvars, kuri uzskata, ka nav nekādu iespēju, ir attiecīgi 35% un 61%. Kopumā novērojams, ka jaunieši pauž izteiktu uzticēšanos Latvijas armijai, policijai, Valsts prezidentam un valsts iestādēm. Tai pat laikā izteikti zemi ir uzticēšanās rādītāji politiskajām partijām, Saeimai, Ministru Prezidentei un nevalstiskajām organizācijām.

Veikt nozares politikas jomu analīzi Latvijā, novērtējot Pamatnostādņu īstenošanu laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam, ņemot vērā Pamatnostādņu 5.sadaļā noteiktos politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus.

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.

Novērst šķēršļus pārrobežu tiesiskās sadarbības civillietās jomā, analizējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu piemērošanu civiltiesību jomā nacionālajā līmenī, kā arī veicinot Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūras atbilstīgu piemērošanu nacionālo tiesu spriedumos un tiesību aktu izstrādē. Tādējādi tiktu veicināta atgriezeniskā saikne starp EST judikatūru un nacionālo tiesu nolēmumiem un tiesību aktiem.

Veikt Latvijas esošās nodokļu sistēmas novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamām reformām taisnīgākās un efektīvākās nodokļu sistēmas izveidei.

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam.

Pētījuma mērķis bija analizēt Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – „Likums”) normas un izstrādāt priekšlikumus Likuma pilnveidošanas iespējām.

Novērtēt iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz prasmju piedāvājumu Latvijā līdz 2030.gadam, kā arī identificēt galvenos no tā izrietošos darba tirgus riskus.