Pētījumu un publikāciju datubāze

Detalizēti analizēt pašvaldību realizētos politikas instrumentus, kas vērsti uz aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā veicināšanu, identificēt t.s. veiksmes stāstus, kā arī piedāvāt risinājumus nacionālā un reģionālā līmenī, lai veicinātu remigrāciju pozitīvām Latvijas demogrāfiskās

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam. Grāmatas mērķis ir rosināt ikvienam lasītājam, neraugoties uz viņa paša dzīvessvietu, saprast Kuldīgas vērtību gan Kurzemes un Latvijas, gan Eiropas un Pasaules kontekstā.

Sagatavot un iesniegt atzinumu mediju (plašsaziņas līdzekļu) tiesiskā regulējuma jomā, izvērtējot mediju tiesisko regulējumu un tā pilnveides iespējas, tostarp veicot mediju nozares tiesību aktu padziļinātu analīzi.

Izpētīt starptautisko notikumu atainojumu Latvijas interneta medijos., kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem. Kā atšķiras notikumu atainošana interneta medijos latviešu un krievu valodā.

1) Iezīmēt kultūras un radošo industriju (KRI) nozares mērķus un uzdevumus, kā arī ieskicēt nozares darba tirgus attīstības tendences un prognozes, pārskatot Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kultūrpolitikas dokumentus un līdzšinējos pētījumus kultūrizglītības un ar to saistītās darba tirgus jomās.
2) Definēt kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu, raksturot šī Latvijas darba tirgus specifiku un attīstību, ņemot vērā kultūras attīstības tendences.

Izstrādāts plānošanas dokuments, kurā ir iekļauta informācija par tūrisma nozares esošo situāciju Jūrmalas pilsētā, kā arī noteikti stratēģiskie mērķi un rīcības plāns trim gadiem. Plāna mērķis- mūsdienīgas kūrortpilsētas attīstība, pilnveidojot tūrisma veidus ar augstāku pievienoto vērtību.

Apsekojuma mērķis bija aprakstīt zivju sugu sastāvu un konkrēti strauta foreļu populāciju Cieceres upes posmā virs Pakuļu ūdenskrātuves. Ihtiofaunas izpēte notika 2017. gada 27. jūlijā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

• Izvērtēt sadzīves atkritumu sastāvu un svara/tilpuma attiecību, sagatavot metodiku pārrēķinam un metodiku atkritumu sastāva izvērtējumam.
• Izvērtēt ražošanas atkritumu sastāvu.
• Sagatavot prognozes par radīto ražošanas atkritumu daudzumu un sastāvu un bīstamo atkritumu daudzumu laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam ; prognozes par radīto sadzīves atkritumu daudzumu un sastāvu laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
• Sagatavot prognozi par atkritumu poligonu paredzamo darbības laiku.
• Sniegt priekšlikumus par ziņojumu sagatavošanu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot 9 – 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā un saņemt pētnieku ieteikumus turpmākajai rīcībai bērnu un pusaudžu medijpratības veicināšanai.

Apzināt Latvijā līdz šim izstrādāto (meža) bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku saturu attiecībā uz to mērķiem un uzdevumiem, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, iegūstamo datu apstrādes iespējām un ierobežojumiem;
Meža bioloģiskās daudzveidības (BD) nacionālā meža monitoringa metodikas koncepcijas izstrāde:
Aprobēt koncepcijas ietvaros sagatavotos priekšlikumus MRM laukumu paraugkopā un testa teritorijās.
Sagatavot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku, nosakot mērķus, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, uzskaites periodiskumu, iegūstamo datu apstrādes metodes un ierobežojumus.
Sagatavot BD monitoringa izmaksu aprēķinu.
Sagatavota metodika ģenētiskā līmeņa indikatoru, veģetācijas stāvokļa un izmaiņu novērtējumam kā arī ainavas līmeņa indikatoru novērtējumam un uz MRM datiem balstītu kompozīcijas un struktūras indikatoru novērtējumam.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Izstrādāt priekšlikumus efektīviem amonjaka emisiju ierobežojošiem samazināšanas pasākumiem, ievērojot augu prasības pēc barības vielām un to saturu augsnē. Saskaņot viedokļus starp nozares ekspertiem un lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem.

Izveidot Latvijai atbilstošu pieeju Komisijas 2015.gada 6.oktobra Direktīvā (ES) Nr.2015/1787 “ ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti” Riska novērtēšanas veikšanai, riska novērtēšanas moduļa (veidņa) izstrādei, rādītāju vispārīgu aprakstu un vadlīnijas Ūdens drošuma plānu izstrādei un ieviešanai praksē.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu Uzdevumi: 1. Vērtēt un aprakstīt pēc deskriptoriem zālaugu paraugus; 2. Atjaunot LVMI “Silava” gēnu bankā glabāšanā nodoto zālaugu, rapšu, griķu sēklu paraugus. 2017.gada pavasarī vērtēšanai un pavairošanai iesēti/ iestādīti pavisam 35 paraugi, t.sk.: 1 sarkanā āboliņa; 1 baltā āboliņa; 1 lucernas un 33 stiebrzāļu paraugi. 2017.gada augustā iesēts viens rapša paraugs Brassica napus Nr.k-4235, kurš saņemts no LVMI Silava Gēnu bankas atjaunošanai.
Visu daudzgadīgo stiebrzāļu ģenētiskais materiāls lauku apstākļos vērtēts otro gadu. Kamolzālei otrajā izmantošanas gadā vairāk uzmanība vērsta uz ataugšanu pavasarī un pēc nopļaušanas, kā arī slimību izturība rudenī. Vērtējot ballēs pēc deskriptoriem ir paraugi, kas uzrāda labākus rezultātus par 1 līdz 1,5 ballēm salīdzinot ar kamolzāles standartšķirni Priekuļu 30. Pļavas lapsastei uzmanība tiek vērsta uz slimību izturību rudenī un savvaļas populācijās ir atrasti paraugi ar izteikti labāku slimību izturību. 2017.gadā turpināti vērtējumi un paraugu aprakstīšana 2015.gadā iesētajiem diviem miežabrāļiem, sešām pļavas auzenēm, divām sarkanajām auzenēm, sešām dažādām stiebrzālēm

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem pilnveidot, izvērtēt un atlasīt ganību airenes populācijas – ģenētisko materiālu ar īpašām adaptācijas spējām nākotnes klimatiskajos apstākļos jaunu šķirņu veidošanai Ziemeļu un Baltijas reģionā.

Noteikt lauksaimniecības nozares un ar to saistīto piesārņojuma avotu radītās augu barības noplūdes un novērtēt lauksaimniecības nozares ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu antropogēnā piesārņojuma.

Noteikt un analizēt SEG gāzu emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Balstoties uz vairākgadīgiem lauka izmēģinājumu rezultātiem atšķirīgos agrotehniskos un augmaiņas variantos pie dažādām slāpekļa mēslojuma normām noteikt ziemas kviešiem un ziemas rapsim minerālmēslojuma izmantošanas rādītājus, iespējamā vides piesārņojuma kontroles nolūkos slāpekļa dinamiku augsnē dažādos slāpekļa mēslojuma variantos, kā arī maksimāli pieļaujamās un ekonomiski pamatotas slāpekļa normas pa gadiem mainīgos meteoroloģiskos apstākļos

Pētījuma ietvaros tika izanalizēts organisko augšņu ģeogrāfiskais izvietojums poligonu līmenī, izvērtēts, kas tajā tiek ražots un cik lielas ir ražošanā neizmantotās, nekoptās un aizaugušās platības. Teritoriālā griezumā novērtēts, kādas produkcijas ražošanai tiek izmantotas šīs platības un kāda ir šajās augsnēs saražotās produkcijas vērtība. Izanalizēts, cik liels ir to saimniecību skaits, kas saimnieko šajās platībās un kāds ir to lielums.

ĢM augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas mantošanas sistēmu un salīdzināt to ar citu valstu – īpaši Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Šveices – pieredzi, kā arī sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesiskajā regulējumā, lai uzlabotu un modernizētu Latvijas mantojuma tiesību sistēmu.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.