Pētījumu un publikāciju datubāze

Noteikt un analizēt SEG gāzu emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Balstoties uz vairākgadīgiem lauka izmēģinājumu rezultātiem atšķirīgos agrotehniskos un augmaiņas variantos pie dažādām slāpekļa mēslojuma normām noteikt ziemas kviešiem un ziemas rapsim minerālmēslojuma izmantošanas rādītājus, iespējamā vides piesārņojuma kontroles nolūkos slāpekļa dinamiku augsnē dažādos slāpekļa mēslojuma variantos, kā arī maksimāli pieļaujamās un ekonomiski pamatotas slāpekļa normas pa gadiem mainīgos meteoroloģiskos apstākļos

Pētījuma ietvaros tika izanalizēts organisko augšņu ģeogrāfiskais izvietojums poligonu līmenī, izvērtēts, kas tajā tiek ražots un cik lielas ir ražošanā neizmantotās, nekoptās un aizaugušās platības. Teritoriālā griezumā novērtēts, kādas produkcijas ražošanai tiek izmantotas šīs platības un kāda ir šajās augsnēs saražotās produkcijas vērtība. Izanalizēts, cik liels ir to saimniecību skaits, kas saimnieko šajās platībās un kāds ir to lielums.

ĢM augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas mantošanas sistēmu un salīdzināt to ar citu valstu – īpaši Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Šveices – pieredzi, kā arī sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesiskajā regulējumā, lai uzlabotu un modernizētu Latvijas mantojuma tiesību sistēmu.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Izzināt stiebrzāļu un tauriņziežu jaunāko šķirņu piemērotību pļavu un ganību zelmeņu veidošanai, lai zinātniski pamatotu to audzēšanu un izmantošanu dažādām dzīvnieku sugām.

Izvērtēt un noteikt ploiditāti 750 (712) ganību airenes kloniem, kuri tika mākslīgi izveidoti Lietuvas Lauksaimniecības un Meža pētījumu centrā (LAMMC) un izstādīt LLU Zemkopības institūta izmēģinājumu laukā

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju medijpratību, par to secinot no atbildēm uz vairākiem jautājumu lokiem – par iedzīvotāju mediju patēriņu, uzticēšanos mediju sniegtajai informācijai, informācijas izvērtēšanu, izpratni par interneta meklētājprogrammu darbību, viedokli par mediju ietekmi uz sabiedrību u.c. Tas ir pirmais medijpratības pētījums Latvijā.

Pētījuma mērķis ir veikt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) programmas “Eiropa pilsoņiem” (turpmāk – Programma) attīstības izvērtējumu un ietekmi, balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem, statistikas datiem un realizētajiem projektiem.
Pētījuma uzdevumi ir analizēt Programmas līdzšinējo darbību, apkopot secinājumus un sniegt priekšlikumus tās attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.
Darba metodes ietver statistikas datu apkopošanu no Programmas pirmsākumiem, ņemot vērā gan Programmas pieejamību, popularitāti un atbalsta koeficientu. Iepazīšanos ar dažādos gados atbalstītajiem projektu pieteikumiem un balstoties uz šo informāciju konstatēt projektu biežākos tematiskos aspektus un to ietekmi uz Programmas pamatauditoriju. Pētījuma ietvaros arī tiek izpētīta finanšu plūsma un sadalījums uz atbalstītajiem projektiem, lai saskatītu tendences, kādi projekti tiek atbalstīti Programmas ietvaros. Paralēli izpētes darbam un iegūtajai informācijai notiek arī Programmas darbības analīze, izdalot Programmas vājās un stiprās puses.

Skaidrot, kuras no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm un to krustojumiem ir piemēroti kvalitatīvu jēru liemeņu un gaļas ieguvei.

Izstrādāt klimata pārmaiņu scenārijus laika posmam līdz 2100. gadam, kas raksturo Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei būtisko ģeogrāfisko areālu.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014–2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014. līdz 2016. gadam.

Pētījuma mērķis ir analizēt pašreizējo sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jautājumiem un definēt piemērotākās un efektīvākās metodes komunikācijai ar dažādām sabiedrības grupām.

Atlasīt perspektīvu, Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ilggadīgo zālāju selekcijas materiālu, kas iegūts lauka apstākļos, gan ar audu kultūras pielietošanu un poliploīdijas metodi – izvērtēt labākos genotipus, pavairot tos un nodot oficiālai jaunu šķirņu pārbaudei un reģistrācijai Latvijā un Eiropā, kā arī veikt pret dažādiem sugai nozīmīgiem vides stresiem izturīgu genotipu identificēšanu.

Pētījuma ietvaros veikti laboratoriski pētījumi un praktiski mērījumi RTU laboratorijā un novērtēti produktu dabiskie zudumi, ņemot vērā šo produktu viskozitāti un tvaika spiedienu atkarībā no temperatūras.
Pētījuma ietvaros veikti novērojumi pie vairākiem komersantiem par zudumiem pie šo produktu saņemšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un pārvietošanas apjomiem un šobrīd praksē esošajām tehnoloģiskajām iespējām muitas jomā.

Salīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādēs, atsevišķi nodalot ministrijas, un privātajā sektorā nodarbināto darba samaksa, kurā ietilpst mēnešalga, piemaksas un prēmijas. Pētījumā salīdzināta darba samaksa amatiem ar līdzīgām funkcijām, atbildības līmeņiem un darba sarežģītības pakāpēm, salīdzinājums veikts pa amatu saimēm un līmeņiem.

Šī darba ietvaros padziļināti analizēta Bauskas novada pozīcija kopējā galamērķī un tūrisma līdzšinējā attīstība laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam kontekstā ar tūristu plūsmu novadā, blakus esošajos novados, Via Baltica ceļa posmā un Zemgales reģionā. Izvērtējumā iekļauta detalizēta telpiskā tūrisma attīstības analīze saskaņā ar pieejamiem statistikas un ekonomiskās attīstības rādītājiem, īpaši uzsverot tūrisma pieprasījuma nozīmi. Dokumenta galvenais adresāts ir Bauskas novada attīstības plānotāji un lēmumu pieņēmēji, Bauskas TIC un galvenās iesaistītās puses. Tā saturs ir lietderīgs blakus esošo novadu pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem, kā arī Zemgales tūrisma asociācijai un plānošanas reģionam

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.

Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka kopumā jaunieši Latvijā ir apmierināti ar savu dzīvi. Tai pašā laikā kā jauniešiem aktuālas problēmas visbiežāk tiek nosauktas – brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums, alkohola lietošana, bezdarbs un grūtības atrast darbu, arī smēķēšana un jauniešu pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums. Tāpat jaunieši kā būtisku risināmu jautājumu norāda izglītības kvalitāti. Kopumā visi šie identificētie problēmjautājumi ļauj apgalvot, ka jauniešu vidū aktuālākās tēmas ir – veselīgs dzīvesveids, izglītības kvalitāte, nodarbinātība, kā arī jauniešu motivācija aktivitātēm un līdzdalībai. Vērtējot izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, novērojams, ka pieaugusi jauniešu līdzdalība sabiedriskās un sociālās aktivitātēs, skolas un interešu aktivitātēs, bet samazinājusies – politiskās aktivitātēs. Par savām iespējām ietekmēt lēmumus, ko pieņem pašvaldība vai Latvijas valdība, jaunieši ir izteikti skeptiski – to īpatsvars, kuri uzskata, ka nav nekādu iespēju, ir attiecīgi 35% un 61%. Kopumā novērojams, ka jaunieši pauž izteiktu uzticēšanos Latvijas armijai, policijai, Valsts prezidentam un valsts iestādēm. Tai pat laikā izteikti zemi ir uzticēšanās rādītāji politiskajām partijām, Saeimai, Ministru Prezidentei un nevalstiskajām organizācijām.