Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(389)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Latvijas vispārējā modeļa pamatā ir Austrālijas ORANI-G modeļa pamata sakarības, kas papildinātas atbilstoši detalizētāk izvērstam enerģijas sektoram un pielāgotas atbilstoši esošajiem statistiskajiem datiem un to detalizācijas pakāpei.

Pētījuma mērķis:

Eksperimentāli pētīt Latvijā ražotu rapšu eļļas biodīzeli, lai iegūtu priekšstatu par tā novecošanas procesu kinētiku un šo kinētiku ietekmējošiem faktoriem, kas tālāk ļaus attīstīt metodes šo procesu kontrolei un izstrādāt paņēmienus novecošanas procesu ātruma samazināšanai.  Pētītais biodīzelis ir ražots SIA „DELTA RĪGA”.

Pētījuma mērķis:

RoHS direktīvas pamatā ir ES vides politika, kas vērsta uz ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un balstās uz līdzsvarotas attīstības politiku starp vidi, ekonomiku, enerģētiku un tehnoloģijām. Pēdējās desmitgadēs ir notikušas fundamentālas pārmaiņas vides likumdošanā un politikā, akcentējot:

  • 1970-os – industrijas emisiju kontroli
  • 1980-os – piesārņotās zemes atveseļošanu
  • 1990-os – ķīmisko vielu lietošanas reglamentāciju
  • 2000-os – izmantoto produktu ietekmes uz vidi samazināšanu, uzlabojot produktu dizainu.

Pētījuma mērķis:
  1. Salīdzināt Latvijā piemērotās administratīvās procedūras ar ES dalībvalstīs piemērotajām procedūrām.
  2. Izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai samazinātu administratīvo procedūru negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt priekšlikumus zinātniskās darbības finansēšanas modelim, kurš nodrošinātu pēc iespējas lielāku privātā sektora investīciju piesaisti un valsts finansēto pielietojamo pētījumu rezultātu ieviešanu ražošanā.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir izpētīt un noteikt tendences uzņēmējdarbības attīstībā Latvijas statistisko reģionu un tautsaimniecības nozaru griezumā laika periodā no 2000.gada līdz 2004.gadam, kā arī izstrādāt priekšlikumus uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai statistiskajiem reģioniem un tautsaimniecības nozarēm, kuros notiek uzņēmējdarbībā.

Pētījuma mērķis:

Apkopot ar darbaspēka starptautisko migrāciju saistītus datus, kurus EM saņēma no LR iestādēm (PMLP, CSP, VID, NVA, VSAA, VOAVA) un no ārvalstu institūcijām ar ĀM starpniecību, izvērtēt šo datu kvalitāti un noderīgumu darbaspēka aizplūdes analīzei un monitoringam. Papildus tiks izvērtēti trīs datu avoti, kurus identificēja eksperts (EURES konsultantu apmeklētāju reģistrācijas dati, SKDS pētījums „Interna EURES Latvijas dalīborganizācijas darbības novērtēšana”, SAK un SPPI pētījums „Dzīves kvalitāte Latvijā”).

Pētījuma mērķis:

Pētījumā ir ietverti: teorētiskais apskats par ārējā sektora līdzsvara uzturēšanas problēmām, Latvijas maksājuma bilances pašreizējas situācijas apraksts un kvantitatīvais novērtējums, eksporta un importa strukturālā analīze, kā arī Latvijas struktūrpolitikas izvērtējums ārējā līdzsvara uzturēšanas kontekstā un priekšlikumi par struktūrpolitikas pamatvirzieniem

Pētījuma mērķis:

Vērojamās tendences ES liecina, ka starptautiskās tekstilizstrādājumu un apģērbu tirdzniecības liberalizācija turpināsies un pastiprināsies esošās tendences starpvalstu konkurencē. Šīs tendences brīdina par nopietniem draudiem, kurus jārisina Eiropas tekstilizstrādājumu un apģērbu industrijai, lai saglabātu un pastiprinātu savu pozīciju.

Jaunajām ES dalībvalstīm, kuras tikai nupat ir noslēgušas pārejas posmu un arī Latvijai, topošais scenārijs, iespējams, varētu būt pat grūtāks.

To top