Pētījumu un publikāciju datubāze

Galvenais LIFE REstore projekta mērķis bija sagatavot rekomendācijas kūdras ieguves ietekmētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā

Pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, netieši veicinot arī visas sabiedrības un tautsaimniecības ieguvumu no labākas valsts uzņēmumu pārvaldības.

Stiprināt Pārresoru koordinācijas centra un citu iesaistīto dalībnieku tostarp kapitāldaļu turētāju, valsts kapitālsabiedrību un nozaru politikas veidotāju kapacitāti.

Eiropas Komisijas (EK) un KMPG Baltics īstenota, Pārresoru koordinācijas centra iniciētā, projekta rezultātā tika sagatavots neatkarīgs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums, analizējot esošos procesus mērķu noteikšanā, uzraudzībā un darbības rezultātu novērtēšanā. Sniegti arī priekšlikumi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai, ņemot vērā to dažādos darbības profilus un mērogus.

Pētījuma mērķis ir veikt izmaksu un ieguvumu analīzi projekta “Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas dienvidu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” (turpmāk – projekts), kura uzdevums ir palielināt privāto investīciju apjomu Saldus novadā, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai nepieciešamajā ielu un ceļu infrastruktūrā, īstenošanai.

Pētījuma galvenie uzdevumi ir sagatavot informāciju par gaisa piesārņotājiem Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā. Izstrādāt pilsētvides kvalitātes uzlabošanas priekšlikumus un ieteikumus rīcības plāna izstrādei. Izdalīt ekoloģiskā “stresa” rajonus Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā (augsta piesārņojuma zona).

Novērtēt Latvijas valsts simtgades programmas “Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesa posmu kopš 2018. gada sākuma un ieviešanu 2018./2019. mācību gada pirmajā semestrī.
Pētījumā novērtēta programmas “Latvijas skolas soma” saturiskās un praktiskās īstenošanas atbilstība koncepcijai, finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas gaita, norišu piedāvājuma pieejamība un komunikāciju ar skolēnu un vecāku mērķauditorijām. Pētījuma rezultāti izmantoti izstrādājot programmu regulējošos normatīvos aktus, vadlīnijas programmas ieviešanai, atskaišu formas un komunikācijas kanālus un materiālus.

Analizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas Latvijā.

Konceptuālā ziņojuma mērķis izstrādāt plānošanas dokumentu un risinājumus tālākai Jūrmalas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai. Konceptuālā ziņojuma izstrādes laikā tika izzināta Jūrmalas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda pašreizējā situācija un salīdzināta ar Rīgas un Ventspils pilsētas piemēriem, lai izstrādātu atbilstošu ceļa karti tālākai Jūrmalas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai. Konceptuālā ziņojuma izstrādē tika analizēta informācija laikā posmā no 2013. gada līdz 2017. gadam.

Veikt Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam (Pamatnostādnes) ex-post novērtējumu, lai pilnveidotu ģimenes valsts politikas īstenošanu un ģimenēm sniegto atbalstu, sagatavotu priekšlikumus turpmākai politikas attīstībai, balstoties uz iedzīvotāju/ ģimeņu vērtējumu par atbalsta instrumentiem un būtiskākajiem rīcības virzieniem.
Pamatnostādņu īstenošanas noslēdzošajos gados atbalsts ģimenēm ar bērniem ir būtiski palielinājies – ir vairākkārt pārskatīts un palielināts valsts materiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Līdztekus valsts un pašvaldību sniegtajam atbalstam, ir piesaistīts ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums, lai veicinātu deinstitucionalizāciju, vardarbības pret bērnu mazināšanu, bērnu līdzdalības veicināšanu, darba un ģimenes dzīves savienošanu, vardarbības mazināšanu. Tomēr joprojām pastāv attīstībai kritiski jautājumi, t.sk. jauno ģimeņu emigrācija uz ārvalstīm, ekonomiskā nestabilitāte un nedrošība, sociālo transfertu atšķirīgā ietekme uz dažādu ienākumu grupu ģimenēm. Ģimenes definīcijas nepieciešamības aktualitāte normatīvajā regulējumā nav izzudusi. Joprojām aktuāla ir horizontālās sadarbības īstenošana starp ministrijām. Esošā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša, nevis proaktīva.

Noskaidrot ĀCM vīrusa iespējamo cirkulācijas dinamiku Latvijā un tās ietekmi uz meža cūku populāciju kopš epizootijas sākuma.

Turpināt attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes, kā arī izmantot šo modeli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu ietekmes novērtēšanai.

Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju.

Sagatavot informāciju par privātajiem (iespēju robežās šādā sadalījumā – privātie kopā, privātas juridiskas, privātas fiziskas personas) meža īpašumiem un to apsaimniekošanu.

Balstoties uz dizaina domāšanas principiem, veikt lietotāju (klasteru dalībnieku un sadarbības partneru) vajadzību/problēmu analīzi un izstrādāt priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai klasteru organizācijās ar CLUSTER3 projekta īstenošanā iesaistītām pusēm Interreg Europe programmas projekta Cluster3 ietvaros.

OECD PISA testa uzdevumu un aptauju mērķis ir noteikt skolēna kompetenci izmantot izglītības procesā iegūtās zināšanas un prasmes reālai dzīvei pietuvinātās situācijās, konstatēt skolēnu gatavību mācīties, turpināt izglītību un būt sekmīgiem sabiedrības locekļiem. OECD PISA rezultāti tiek plaši izmantoti OECD, ES un ANO darbā valstu izglītības sistēmu kvalitātes novērtēšanas, izglītības attīstības un izglītības politikas rekomendāciju izstrādes jomā.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Noteikt vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu un ērču sugu sastopamību Latvijā kā potenciālo vektoru cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamiem patogēniem.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Skaidrot, kuras no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm un to krustojumiem ir piemēroti kvalitatīvu liemeņu un gaļas ieguvei.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Pētījuma mērķis – izstrādāt priekšlikumus ikgadējā novērtējuma kvantitatīvo un kvalitatīvo datu metodoloģijai 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” efektivitātes izvērtēšanai.

APP Dārzkopības institūtā (DI) tiek uzturēta un pētīta plašākā dārzaugu ģenētisko resursu kolekcija Latvijā. Ģenētisko resursu paraugi tiek saglabāti atbilstoši drošas saglabāšanas metodikai, izpētes grupas paraugi (Latvijā izveidotās šķirnes, Latvijā izveidoti, izvērtēti kloni, līnijas ar vērtīgām kvantitatīvām vai kvalitatīvām īpašībām un vietējās tautas selekcijas šķirnes) ir dublēti.

Veikt E hepatīta monitoringu mājas un meža cūku asins paraugos, mājas cūku fekāliju paraugos un gaļas produktos. Monitoringa rezultāti sniegs informāciju par E hepatīta izplatību mājas un meža cūku populācijā, kā arī kalpos kā agrīna brīdināšanas sistēma signālam uzsākt E hepatīta apkarošanu un uzraudzību.

Ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.