Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot Latvijas Republikas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.

Datu vākšana par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi tika realizēta ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam. Šajā pētījumā secināts, ka kopumā 16,9% aptaujas dalībnieku bērnībā nav saskārušies ne ar vienu no nelabvēlīgās pieredzes faktoriem. Gandrīz trešā daļa (31,5%) respondentu bērnībā ir cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, savukārt 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku vardarbību no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā. 10,3% bērnībā ir piedzīvojis seksuālu vardarbību no kāda pieaugušā, vecāka radinieka, ģimenes drauga vai svešinieka. 46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana. Kopumā 65,9% respondentu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti. Biežāk dažāda veida fiziskus sodus bērnībā ir saņēmuši aptaujas dalībnieki, kuru ģimenes sociālekonomiskais statuss ir zems vai vidējs.

Lai nodrošinātu pēctecīgu informāciju par jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, salīdzinātu tendences, kā arī izprastu bērnībā piedzīvotās vardarbības ilgtermiņa ietekmi uz jauniešu veselību un sociālo dzīvi, identificējot vardarbības riska faktorus un izvērtējot īstenoto aktivitāšu un pieejamo pakalpojumu efektivitāti, nepieciešams atkārtoti veikt Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījumu.

Pētījuma rezultāti būs vērtīgs resurss politikas veidotājiem, pētniekiem un praktiķiem, sniedzot pamatu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai un preventīvo stratēģiju izstrādei. Tie arī nodrošinās būtisku informāciju veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un tiesībsargājošajām iestādēm, veicinot efektīvāku starp institucionālu sadarbību.

Vispusīgi izpētīt ēku ansambļa “Trīs brāļi” kultūrvēsturisko attīstību, arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, kā arī to saglabāšanas un interpretācijas aspektus, nodrošinot zinātniski argumentētu pamatojumu ansambļa aizsardzībai, apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

• Iegūt jaunāko, pierādījumos pamatotu informāciju par smēķēšanas radīto seku izplatību Latvijā.
• Izvērtēt pierādījumos pamatotu smēķēšanu ierobežojošu profilakses pasākumu potenciālo ietekmi.
• Nodrošināt sabiedrības un politikas lēmumu pieņēmējiem informāciju ar smēķēšanas radīto seku izmaksām un  iespējamo smēķēšanas ierobežošanas politikas instrumentu ietekmi.

Iegūt aktuālās situācijas analīzi par sabiedrības saliedētības līmeni Latvijā, 2026.gadā, lai veiktu pilnvērtīgu sabiedrības saliedētības radara pētījuma atkārtojumu un konstatētu valstī īstenoto saliedētības politikas rezultātus.

Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā  Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus  iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā

1. Apzināt kultūrvēsturiskās liecības nākotnē potenciāli saimnieciski ekspluatējamā teritorijā.
2.  Iegūt zinātniskā izpētē balstītu materiālu par zemūdens mantojumu un tā kultūrvēsturisko nozīmi izpētes teritorijā.

• Sniegt politikas veidotājiem pierādījumos pamatotu priekšstatu par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas sociālajām izmaksām.
• Palielināt iedzīvotāju informētību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku.
• Izmantot iegūtos rezultātus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā un īstenošanā.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Informācija par VPVAKC izveides progresu pieejama Viedās administrācijas reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) tīmekļa vietnē, šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Plānots, ka ar 2026. gada 1. ceturksni teritoriāli tiks paplašināta VPVKAC pieejamība līdz 315 punktiem.

Sagatavot datus par situācijas attīstību un tendencēm koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam., identificēt jauno investīciju projektu ietekmi uz koksnes biomasas patēriņu pārveidošanas sektorā un sagatavot prognozi par enerģētiskās koksnes patēriņa līmeņiem 2025-2030. gados, kā arī novērtēt enerģētiskās koksnes pieejamības izmaiņas no 2025. līdz 2030.gadam.

Iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī), tostarp novērtēt bioloģisko daudzveidību raksturojošos indikatorus, kā arī izvērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Veikt jauniešu ar ierobežotām iespējām situācijas kartēšanu Latvijā. Balstoties uz kartēšanā iegūtajiem datiem,  izstrādāt secinājumus par jauniešu ar ierobežotām iespējām situāciju Latvijā, salīdzinot to ar 2022.gada kartēšanas datiem, kā arī ar citiem pieejamiem datiem ilgāka laika perioda dinamikā (atkarībā no datu pieejamības). Pakalpojuma ietvaros sniegt rekomendācijas, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu ar ierobežotām iespējām iespējas iesniegt iniciatīvas un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Izstrādāt mobilitātes jomas stratēģiskās plānošanas dokumentu un identificēt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu priekšnoteikumus Liepājas valstspilsētas iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņai, mūsdienīgai transporta infrastruktūras attīstībai, vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta un mikromobilitātes veicināšanai, kā arī dzelzceļa un autoostas attīstībai.

Mobilitātes plāna sadaļas jāizstrādā, pieņemot, ka 2029. gadā tiks izveidots Liepājas novads, apvienojot Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Jāiekļauj iespējamās sadarbības jomas, virzieni un projekti mobilitātes jomā, kas sekmētu vienotu mobilitātes attīstību abās pašvaldībās (no 2029. gada – Liepājas novadā).

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.

Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Eiropas Padomes un Parlamenta regulu (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvaru, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2023. gada 9. jūnija lēmumu Nr.4-02/42/2023 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” Aizkraukles novada teritorijas plānojumam un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, veikt  Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tai skaitā Vides pārskata izstrādi Aizkraukles novada teritorijas plānojumam.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST  īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Izpētīt zirņiem būtiskos kaitēkļus un patogēnus, kā arī zirņu ietekmi uz augsni un pēcaugu ražu Latvijā. Mērķa sasniegšanai tiks īstenoti projekta anotācijā aprakstītie uzdevumi.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju.

Novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā.