Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību bērniem, kuri cietuši no vardarbības/prettiesiskām darbībām un atkārtoti saņēmuši valsts finansētu sociālo rehabilitāciju institūcijā, izvērtējot sniegtā pakalpojuma pasākumu kopumu bērna atgriešanās, iekļaušanās un pilnvērtīgas funkcionēšanas sabiedrībā nodrošināšanai.

Galvenās pētījuma tēmas

Atkārtota sociālā rehabilitācija bērniem institūcijā, vardarbība un prettiesiskas darbības pret bērniem, bērnu tiesību aizsardzības sistēma, starpinstitucionālā sadarbība starp krīzes centriem, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, risku izvērtēšana un lēmumu pieņemšana par bērna atgriešanos ģimenē, atbalsta pēctecība pēc pakalpojuma saņemšanas, ģimenes struktūra un sociālekonomiskie apstākļi.

Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības un sabiedriskās domas izpēte, izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstībai bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā.

Pētījuma mērķis – novērtēt Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) sniegtā psihosociālā atbalsta pakalpojuma atbilstību bērnu ar smagu saslimšanu un viņu ģimenes locekļu vajadzībām, pakalpojuma sniegšanas atbilstību ESF+ projekta Nr. 4.3.6.3/1/23/I/001 “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem” (projekts) mērķim un rokasgrāmatā minētajiem procesiem, kā arī identificēt pakalpojuma pilnveides iespējas.

Sociālekonomiskais novērtējums atkārtoti lietojamu glāžu ieviešanai publiskajos pasākumos un pludmales ēdināšanā Liepājā veikts INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Change(K)now!” otrās darbības pakas (WP2, A2.3 Piloting and practicing Cluster II type food delivery solutions: Event-type eating) aktivitātes ietvaros.

Pētījuma mērķis ir sniegt visaptverošu sociālekonomisko ietekmes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā ietekmi uz galvenajām iesaistītajām pusēm: pasākumu organizatoriem, pašvaldībām, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem.

Latvijas kontekstā trūkst pietiekamas izpratnes par šāda aprites risinājuma ietekmi un praktiskajiem ieviešanas izaicinājumiem, kas kavē tā plašāku integrāciju. Datos balstīta analīze paredzēta kā būtisks instruments lēmumu pieņemšanai un institucionālās kapacitātes stiprināšanai, atbalstot atkārtoti lietojamu glāžu sistēmas ieviešanu publiskos pasākumos un sezonālās ēdināšanas vietās.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Informācija par VPVAKC izveides progresu pieejama Viedās administrācijas reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) tīmekļa vietnē, šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Plānots, ka ar 2026. gada 1. ceturksni teritoriāli tiks paplašināta VPVKAC pieejamība līdz 315 punktiem.

Iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Galvenās pētījuma tēmas:
Vardarbības ģimenē izplatība pieaugušo un bērnu grupās; vēršanās iestādēs vardarbības ģimenē gadījumos un saņemtās palīdzības vērtējums; klientu apmierinātības ar atbalstu vardarbības gadījumu risināšanā izpēte; pašvaldību sociālos dienestus un bāriņtiesas ietekmējošo institucionālo un profesionālo faktoru analīze; sniegto pakalpojumu izvērtējums visās iesaistītajās jomās; starpinstitucionālās sadarbības vērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai; preventīvā darba prakses

Nodrošināt datos pamatotu analītisko ietvaru sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas stratēģijas izstrādei par sociāli inovatīviem sociālajiem pakalpojumiem Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus pasākuma Nr. 4.4.1.1./1/24/I/001 “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

Izpēte ir veikta projektā “Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi par sociālo inovāciju projektu īstenošanu”, kas paredz sabiedrības, sociālo pakalpojumu sniedzēju un citu iesaistīto pušu izpratnes veicināšanu par sociālo inovāciju nozīmi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā.

Veikt jauniešu ar ierobežotām iespējām situācijas kartēšanu Latvijā. Balstoties uz kartēšanā iegūtajiem datiem,  izstrādāt secinājumus par jauniešu ar ierobežotām iespējām situāciju Latvijā, salīdzinot to ar 2022.gada kartēšanas datiem, kā arī ar citiem pieejamiem datiem ilgāka laika perioda dinamikā (atkarībā no datu pieejamības). Pakalpojuma ietvaros sniegt rekomendācijas, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu ar ierobežotām iespējām iespējas iesniegt iniciatīvas un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Novērtēt Valsts probācijas dienestā izmantotā “Vispārējā risku un vajadzību novērtējuma” rīka atbilstību darbam ar klientiem vecuma grupā 18-25, kā arī klientiem, kuriem ir 26 un vairāk gadi.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot  sabiedrības kopējo informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam.

Izstrādāt mūsdienīgām profesionālajām prasībām atbilstošu pašnovērtējuma metodoloģiju, kā arī sniegt pamatotu ieskatu jaunatnes darbinieku kompetencēs, to attīstības vajadzībās un šķēršļos.

Atbalstīt Igauniju un Latviju mērķtiecīgu politikas pasākumu izstrādē, kas veicinātu dažādu tehnoloģisko risinājumu un iespēju izmantošanu ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Igaunijā un Latvijā. Veicināt politikas veidotāju un plašākas auditorijas informētību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt mērķa grupai raksturīgās problēmas un vajadzības, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Izvērtējums attiecas uz visiem ilgtermiņa sociālo pakalpojumu veidiem, ietverot (1) pakalpojumus personas dzīvesvietā un (2) pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (neietverot pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijās).

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadējo aptauju, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Izstrādāt priekšlikumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai specifiskām mērķgrupām ieslodzījumā – jauniešiem, mātēm ar bērniem līdz četru gadu vecumam, senioriem un personām ar garīgās veselības traucējumiem –, kā arī stiprināt starpinstitūciju sadarbību šo pasākumu īstenošanā.

Veikt Latvijas un starptautisko izpēti par pieredzi integritātes paktu ieviešanā un sabiedrības uzraudzības mehānismiem, apkopojot labās prakses piemērus un pieredzes stāstus.