Pētījumu un publikāciju datubāze

Diagnosticēt skolēnu sniegumu klases līmenī pamatizglītības posmā un veidot klases situācijai atbilstošus, datos balstītus attīstības risinājumus Valmieras novada pašvaldības skolās skolēnu pamatprasmju – lasītprasmes (tekstpratības), rēķinpratības un dabaszinātņu apguvei, ilgtermiņā sekmējot katra skolēna izaugsmi, t.sk. pārejot no viena izglītības posma uz nākamo.

Noskaidrot Latvijas Republikas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.

Datu vākšana par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi tika realizēta ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam. Šajā pētījumā secināts, ka kopumā 16,9% aptaujas dalībnieku bērnībā nav saskārušies ne ar vienu no nelabvēlīgās pieredzes faktoriem. Gandrīz trešā daļa (31,5%) respondentu bērnībā ir cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, savukārt 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku vardarbību no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā. 10,3% bērnībā ir piedzīvojis seksuālu vardarbību no kāda pieaugušā, vecāka radinieka, ģimenes drauga vai svešinieka. 46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana. Kopumā 65,9% respondentu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti. Biežāk dažāda veida fiziskus sodus bērnībā ir saņēmuši aptaujas dalībnieki, kuru ģimenes sociālekonomiskais statuss ir zems vai vidējs.

Lai nodrošinātu pēctecīgu informāciju par jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, salīdzinātu tendences, kā arī izprastu bērnībā piedzīvotās vardarbības ilgtermiņa ietekmi uz jauniešu veselību un sociālo dzīvi, identificējot vardarbības riska faktorus un izvērtējot īstenoto aktivitāšu un pieejamo pakalpojumu efektivitāti, nepieciešams atkārtoti veikt Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījumu.

Pētījuma rezultāti būs vērtīgs resurss politikas veidotājiem, pētniekiem un praktiķiem, sniedzot pamatu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai un preventīvo stratēģiju izstrādei. Tie arī nodrošinās būtisku informāciju veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un tiesībsargājošajām iestādēm, veicinot efektīvāku starp institucionālu sadarbību.

Vispusīgi izpētīt ēku ansambļa “Trīs brāļi” kultūrvēsturisko attīstību, arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, kā arī to saglabāšanas un interpretācijas aspektus, nodrošinot zinātniski argumentētu pamatojumu ansambļa aizsardzībai, apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

• Iegūt jaunāko, pierādījumos pamatotu informāciju par smēķēšanas radīto seku izplatību Latvijā.
• Izvērtēt pierādījumos pamatotu smēķēšanu ierobežojošu profilakses pasākumu potenciālo ietekmi.
• Nodrošināt sabiedrības un politikas lēmumu pieņēmējiem informāciju ar smēķēšanas radīto seku izmaksām un  iespējamo smēķēšanas ierobežošanas politikas instrumentu ietekmi.

Iegūt aktuālās situācijas analīzi par sabiedrības saliedētības līmeni Latvijā, 2026.gadā, lai veiktu pilnvērtīgu sabiedrības saliedētības radara pētījuma atkārtojumu un konstatētu valstī īstenoto saliedētības politikas rezultātus.

Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.

Novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Pētījuma mērķis ir kvantitatīvi un sociāli ekonomiski novērtēt Latvijas ZIZIMM sektorā īstenoto un plānoto klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi uz SEG emisiju mazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu meža apsaimniekošanā, kā arī to ieguldījumu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā. Pētījumā tiks apsekoti 1. līmeņa meža veselības monitoringa parauglaukumi un noteikts oglekļa un slāpekļa saturs un uzkrājums augsnē, pilnveidota organisko augšņu emisiju aprēķinu metodika meža zemēm, sagatavots izzinātības apskats par renaturalizācijas un apmežošanas ietekmi uz SEG emisijām, kā arī pilnveidoti augšanas gaitas modeļa (AGM) vienādojumi un biomasas pieauguma modeļi, izmantojot ALS un Sentinel-2 datus. Iegūtos rezultātus integrēs scenāriju un prognožu pārrēķinos ZIZIMM pasākumiem, ietverot aizstāšanas efektu enerģētikas un lauksaimniecības sektorā. Galvenie rezultāti būs atjaunoti vienādojumi un parametrizācija augsnes oglekļa apritei un biomasas dinamikai, validēti modelēšanas instrumenti darbību ietekmes novērtējumam, scenāriju kopa ZIZIMM sektoram un zinātniska publikācija, kas sniegs zinātniski pamatotu pamatu nacionālajai SEG inventarizācijai un politikas plānošanai.

Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā  Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus  iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā

Novērtēt vietējās gaļas ražošanas piegādes ķēdes fiskālo un sociālekonomisko ietekmi Latvijā, salīdzinot to ar importa scenāriju, lai identificētu galvenos ietekmes veidošanās mehānismus un sniegtu zinātniski pamatotus priekšlikumus nozares konkurētspējas un publiskās politikas pilnveidošanai.

1. Apzināt kultūrvēsturiskās liecības nākotnē potenciāli saimnieciski ekspluatējamā teritorijā.
2.  Iegūt zinātniskā izpētē balstītu materiālu par zemūdens mantojumu un tā kultūrvēsturisko nozīmi izpētes teritorijā.

• Sniegt politikas veidotājiem pierādījumos pamatotu priekšstatu par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas sociālajām izmaksām.
• Palielināt iedzīvotāju informētību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku.
• Izmantot iegūtos rezultātus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā un īstenošanā.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības un sabiedriskās domas izpēte, izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstībai bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā.

Izvērtēt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. punkta “Likuma vara” 6.3.1.4.i. investīcijas programmas 1. kārtas projektu rezultātus un ietekmi.

Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu dārzaugu šķirņu izveide vidi saudzējošo lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.

Sociālekonomiskais novērtējums atkārtoti lietojamu glāžu ieviešanai publiskajos pasākumos un pludmales ēdināšanā Liepājā veikts INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Change(K)now!” otrās darbības pakas (WP2, A2.3 Piloting and practicing Cluster II type food delivery solutions: Event-type eating) aktivitātes ietvaros.

Pētījuma mērķis ir sniegt visaptverošu sociālekonomisko ietekmes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā ietekmi uz galvenajām iesaistītajām pusēm: pasākumu organizatoriem, pašvaldībām, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem.

Latvijas kontekstā trūkst pietiekamas izpratnes par šāda aprites risinājuma ietekmi un praktiskajiem ieviešanas izaicinājumiem, kas kavē tā plašāku integrāciju. Datos balstīta analīze paredzēta kā būtisks instruments lēmumu pieņemšanai un institucionālās kapacitātes stiprināšanai, atbalstot atkārtoti lietojamu glāžu sistēmas ieviešanu publiskos pasākumos un sezonālās ēdināšanas vietās.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Informācija par VPVAKC izveides progresu pieejama Viedās administrācijas reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) tīmekļa vietnē, šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Plānots, ka ar 2026. gada 1. ceturksni teritoriāli tiks paplašināta VPVKAC pieejamība līdz 315 punktiem.

Sagatavot datus par situācijas attīstību un tendencēm koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam., identificēt jauno investīciju projektu ietekmi uz koksnes biomasas patēriņu pārveidošanas sektorā un sagatavot prognozi par enerģētiskās koksnes patēriņa līmeņiem 2025-2030. gados, kā arī novērtēt enerģētiskās koksnes pieejamības izmaiņas no 2025. līdz 2030.gadam.

Iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī), tostarp novērtēt bioloģisko daudzveidību raksturojošos indikatorus, kā arī izvērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Veikt juridisko izpēti par mākslīgā intelekta (MI) sistēmu jau pašlaik radītajiem diskriminācijas riskiem.

Veikt jauniešu ar ierobežotām iespējām situācijas kartēšanu Latvijā. Balstoties uz kartēšanā iegūtajiem datiem,  izstrādāt secinājumus par jauniešu ar ierobežotām iespējām situāciju Latvijā, salīdzinot to ar 2022.gada kartēšanas datiem, kā arī ar citiem pieejamiem datiem ilgāka laika perioda dinamikā (atkarībā no datu pieejamības). Pakalpojuma ietvaros sniegt rekomendācijas, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu ar ierobežotām iespējām iespējas iesniegt iniciatīvas un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem